No dzīvokļa uz rindu māju
Rindu māju komplekss ir uzcelts vecā Rāmavas izmēģinājumu saimniecības ābeļdārza vietā, un ar daļu atlikušā ābeļdārza iebraucamais ceļš robežojas joprojām. Turpat netālu atrodas arī senā Rāma- vas jeb Depkina muiža ar gleznaino, lai arī nedaudz aizaugušo parku. Daudzējādā ziņā vieta ir tiešām ekskluzīva. Pastaigājoties pa muižas parku, var sajust vēstures elpu – kā nekā muižas pirmsākumi rodami jau 15. gadsimtā. Depkina muiža ir slavena arī ar to, ka pēdējos vairāk nekā 40 sava mūža gadus tajā ir dzīvojis pazīstamais baltvācu rakstnieks Garlībs Merķelis (1769-1850). Allas Zaharovas izvēli par labu mājas iegādei tieši šajā vietā noteikuši vairāki apstākļi. Zaharovu ģimene arī agrāk dzīvojusi turpat netālu – dzīvoklī Valdlaučos, šajā apkaimē atradusies arī vasarnīca, savukārt Rāmavā līdzās Allas un viņas vīra Sergeja darbavieta. Vēlēšanās pārcelties uz dzīvi šeit radās, kad tika būvēts „LPL” rindu māju komplekss, kas pat neesot bijis īsti komerciāls projekts, jo celts firmas darbiniekiem. Mums paveicās, mēs kļuvām par īpašniekiem vienai no mājām. „Celt savu privātmāju ir daudz sarežģītāk. Sākumā vajadzētu sameklēt piemērotu zemi, izraudzīties atbilstošu projektu, veikt visus nepieciešamos saskaņošanas darbus. Un tad vēl sekotu ilgais un darbietilpīgais celtniecības process. Ņemot vērā mūsu noslogotību darbā, būtu visai grūti atrast laiku, lai darbus sekmīgi organizētu un uzraudzītu. Tad radās iespēja iegādāties jau gatavu māju, turklāt kompleksa teritorijā jau bija radīta skaista apdzīvojama vide un visas nepieciešamās komunikācijas. Tas bija pats piemērotākais variants. Tāpēc arī uzreiz to izvēlējāmies,” stāsta A. Zaharova. Viņa piebilst, ka tagad, kad ģimene jaunajā mājā jau nodzīvojusi pusotru gadu, pat nevarot pateikt, vai gribētu mitināties atsevišķā privātmājā pavisam atšķirti no kaimiņiem. „Mums šeit ir samērā noslēgta vide un jauki kaimiņi, kas vienmēr cenšas viens otram izpalīdzēt. Ja kādam jādodas garākā ceļojumā, ir kas prombūtnes laikā pieskata māju. Kopā ar mums jau vairāk nekā 17 gadus dzīvo kaķene Gabi – Gabriēla – Gabiņa, kā nu kuram no ģimenes locekļiem vairāk patīk viņu saukt. Šovasar ar vīru plānojam braukt uz Franciju ciemos pie meitas, tad nu būs jāpalūdz kaimiņi, lai kaķeni pabaro un pieskata.”

Māju iekārto pēc Fenšui principiem
Dizainere Inna Mamina izstrādāja projekta dizainu, ņemot vērā visas Zaharovu ģimenes vēlmes un balstoties uz senās ķīniešu mācības Fenšui pamatprincipiem. „Fenšui nosaka, ka cilvēkam interjerā jājūtas ērti, brīvi un viegli. To, ka tas ir izdevies un mūsu mājā šādas sajūtas rodas, atzīst visi mūsu ciemiņi – un ciemiņi jau ir visbargākie soģi,” smaidot saka Alla. Viņa uzsver, ka Fenšui ir Austrumu gudrība, kas ļoti labi palīdz arī Rietumos: „Par šo ķīniešu metodi, kas dzīvojamās telpās rada īpaši labvēlīgu mikroklimatu, esmu daudz lasījusi un pārliecinājusies, ka tā ir pamatota. Daudzas Fenšui atziņas ir sastopamas arī citu tautu tradīcijās un ticējumos. Piemēram, atziņa, ka vecās lietas nav jākrāj, ka no tām jāatbrīvojas. Arī mēs, ievācoties šajā mājā, no vecā dzīvokļa mēbelēm un interjera priekšmetiem gandrīz neko līdzi nepaņēmām. Faktiski vienīgā tāda lieta ir pianīns. Līdz ar to šai mājai ir pavisam citādāka enerģētika. Ja mājā ir pārāk daudz vecā, tas liedz ienākt jaunajam.”

Mīļākā vieta – viesistaba
Mīļākā vieta mājās namamātei ir plašā un saulainā viesistaba, kas ir apvienota ar virtuvi. Šai telpai ir izraudzītas Itālijā ražotas mēbeles –„Scavolini” virtuvei un „Natuzzi” viesistabai. Vienīgās viesistabas durvis ved uz piemājas dārzu ar iekoptu zālienu un bruģētiem celiņiem, kuru ornamentus palīdzējis veidot dizainers. Dārzs gan ir visai jauns, un divas saimnieku iestādītās ābeles un ķiršu koks nav sakuplojuši tik ļoti, lai dotu paēnu. Drīz gan dārza vidū tiks izbūvēts tējas namiņš un atpūsties svaigā gaisā kļūs patīkamāk. Jāpiebilst, ka šī nav klasiska rindu māja, jo atšķirībā no vairuma projektu mājai līdzās ir diezgan daudz zemes, kas ļauj katras rindu mājas sekcijas iemītniekiem iekopt savu dārzu. Mājas otrajā stāvā ir izbūvētas četras istabas. Divas no tām ir meitas Natašas ziņā, kura pašlaik studē Parīzē. Vienu istabu meita izmantojot kā guļamistabu, otru – kā bibliotēku un darbistabu. Kamēr meita ir ārzemēs, tikmēr vakaros pie datora šeit mēdz pastrādāt arī namamāte. Otrajā stāvā atrodas arī Allas un viņas vīra Sergeja guļamistaba un atpūtas istaba. „Atpūtas istaba domāta tiem brīžiem, kad kādam no mums gribas pabūt vienatnē un kaut ko pārdomāt, paklausīties mūziku, palasīt grāmatu, ļauties meditācijai. Vakaros, kad logos atspīd rietošās saules atblāzma, te atrasties ir īpaši patīkami. Mēs šo istabu saucam par „zaļo istabu”, jo tās logi iziet tieši uz veco ābeļdārzu,” stāsta Alla.

 Kāpnes dzīvē
Atbilstoši Fenšui principiem mājā veidotas arī kāpnes. „Kāpnes ir ļoti nozīmīgs mājas elements, kas lielā mērā atspoguļo cilvēka attīstības dinamiku, nosaka to, cik viegli un pamatoti dzīvē tiek pieņemti dažādi lēmumi, vai šie lēmumi ir veiksmīgi vai neveiksmīgi. Tieši tāpēc arī mēs kāpņu projektēšanai un izgatavošanai, kā arī kāpņu telpas izgaismošanai pievērsām ļoti lielu vērību,” uzsver Alla. Kāpņu dekoratīvie elementi ražoti Itālijā, taču kopējais dizains, kā arī pamata konstrukcijas un stiprinājumi ir izstrādāti tepat Latvijā, uzņēmumā „SarmZeme”, kura līdzīpašnieki ir arī mājas saimnieki. „SarmZeme” jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar rūpniecībā un lauksaimniecībā izmantojamo saldēšanas iekārtu izgatavošanu. Pēdējos trijos gados šajā uzņēmumā strauji attīstās arī tāds darbības virziens kā dažādu metāla konstrukciju – vārtu, balkonu, kāpņu u.c. – izbūve. Kad mājas apskate un mūsu saruna tuvojas nobeigumam, Alla piebilst, ka, sākot dzīvi jaunajā mājā, ģimene nonākusi arī pie jaunām atziņām. „Veidojot šo māju, daudz domājām par to, kas nepieciešams, lai visi mūsu ģimenes locekļi tajā justos komfortabli, lai māja mūs pieņemtu un iemīlētu. Aizdomājāmies arī par to, kas esam paši, no kurienes nākam. Tad es nolēmu noskaidrot mūsu dzimtu ģenealoģisko koku. Tā būs mana un mana vīra dāvana meitai dzimšanas dienā. Mūsu dzimtu izcelsmes meklējumi izrādījās ļoti aizraujošs un bezgalīgs process. Jo vairāk par saviem senčiem uzzinājām, jo vairāk gribējās meklējumus turpināt vēl un vēl... Savā ziņā pirmsākumus šiem meklējumiem rosinājusi jaunā māja,” saka Alla.