Zigmārs Bērziņš, Aizkraukles bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks

1. Pašreiz pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir liels, bet piedāvājums ir stipri mazāks, tāpēc viennozīmīgi var teikt, ka jauni mājokļi ir nepieciešami. Taču konkrētu skaitu būtu grūti nosaukt. Savā ziņā veco dzīvokļu nomaiņu ar jauno var nosaukt par likumsakarīgu procesu, jo dzīves līmenis ir cēlies, cilvēkiem ir citas prasības, kuras padomju laiku mājokļi vairs nevar apmierināt.

2. Vidēji gadā par 15-20% pieaug iedzīvotāju algas, un vēl aizvien kredīti ir tikai nelielai daļai iedzīvotāju – tikai ap 10%mājsaimniecību. Tādēļ domāju, ka turpmāk pirktspēja tikai pieaugs, un cilvēki, ņemot vērā šābrīža daudzveidīgo un pievilcīgo piedāvājumu, aizvien vairāk uzņemsies kredītsaistības.

3. Šogad cenu kāpums dažādos nekustamā īpašuma tirgus segmentos nebūs tik straujš. Var prognozēt, ka cenas palielināsies jaunajiem projektiem un mājokļiem centrā, savukārt salīdzinoši nedaudz pieaugs cena vecajiem tipveida projektiem.

4. Jauno mājokļu projektu piedāvājums aizvien palielinās, un jau šobrīd ir vērojama konkurence. Cilvēki aizvien vairāk pievērsīs uzmanību šo mājokļu kvalitātei, atrašanās vietai, infrastruktūrai, tādēļ var prognozēt, ka ne visi projekti būs veiksmīgi un tiks izpirkti projektu stadijā. Manuprāt, ļoti drīz palielināsies to cilvēku skaits, kuri vēlēsies pirkt mājokli, kas ir reāli apskatāms un aptaustāms, nevis atrodas vēl tikai “uz papīra”.

5. Manuprāt, emigrējošo iedzīvotāju skaits nav tik nozīmīgs, lai spētu ietekmēt nekustamo īpašumu tirgu. Turklāt liela daļa cilvēku, kas strādā ārpus Latvijas, lielākoties nopelnīto naudu izmanto, lai nostabilizētos tepat Latvijā, investējot šeit daudz līdzekļu. Jāņem vērā arī fakts, ka visaktīvākais nekustamā īpašuma tirgus ir Rīgā un tās rajonā, kur ir salīdzinoši daudz iedzīvotāju. Kā jau minēju, liela daļa no šiem cilvēkiem vēlas mainīt mājokli uz kādu no jaunajiem projektiem.

6. Ir pamats prognozēt, ka kreditēšanas apjomi pieaugs un izaugsme turpināsies. Eiropas Savienības hipotekārās kreditēšanas tirgus pēdējo gadu laikā nav audzis lēnāk kā vismaz par 8% gadā. Arī šogad tas augs par 10%, bet Latvijā par vairāk nekā par 90%. Savukārt mājokļu cenas pēdējo septiņu mēnešu laikā augušas par 25% jaunajiem dzīvokļiem, bet par 21% bloku mājās.

7. Hipotekārās kreditēšanas tirgus ir viens no visstraujāk augošajiem banku pakalpojumiem. Aizkraukles banka kā specializēta kreditēšanas banka šajā jomā jau darbojas deviņus gadus un tikpat veiksmīgi turpinās darboties arī nākotnē.

8. Šāds Latvijas Bankas lēmums būtiski neietekmēs kreditēšanas apjomus, jo bankām šobrīd ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, kurus novirzīt hipotekārajai kreditēšanai.

Vestards Rozenbergs, SIA „Immostate” valdes priekšsēdētājs

1. Attīstība ir likumsakarīga – ja ir pieprasījums, veidojas arī piedāvājums. Galvenais pieprasījuma dzinējspēks – ir pieejami finansu resursi, vēlme pelnīt spekulatīvos darījumos un dzīvot labāk jau šodien, izmantojot kredītus. Tā rezultātā paralēli morāli un tehniski novecojušajam dzīvojamajam fondam veidojas jauns dzīvojamais fonds, rodas iedzīvotāju rotācija.

2. Pircējs kļūst izvēlīgāks, un pastāv projektu pārprodukcijas risks, jo tirgus ir ierobežots. Rezultātā nepārdoto projektu īpatsvars var negatīvi ietekmēt visu tirgu.

3. 2006. gadā cenu kāpums varētu būt daudz mazāks, pateicoties pieaugošajai jauno projektu konkurencei, esošo cenu salīdzinājumam ar citu valstu nekustamo īpašumu tirgu un globālajām ekonomiskās attīstības palēnināšanās tendencēm.

4. Par tādiem var kļūt projekti, kas finansiāli un kvalitatīvi nespēs apmierināt arvien izglītotākā pircēja prasības.

5. Šī tendence var ietekmēt tirgu samērā lēni. Liela daļa aizbraucēju tomēr neveido aktīvu pircēju segmentu.

Jekaterina Zabudska, SIA “BaltHaus” direktore

1. Mūsdienās jautājums par kādu noteiktu nepieciešamo jauno mājokļu skaitu faktiski ir zaudējis aktualitāti. Tirgus ekonomikas apstākļos būvniecības nozarei attiecīgajā reģionā būtu jānodrošina tāds jauno mājokļu piedāvājums, kas gan apjoma, gan daudzveidības ziņā, maksimāli apmierinātu šā reģiona mājsaimniecību vajadzības pēc to ienākumu līmenim atbilstošā mājokļa. Augot iedzīvotāju pirktspējai un arvien novecojoties esošajam dzīvojamam fondam, pieprasījums pēc jauniem mājokļiem valstī ir sasniedzis tādu līmeni, ka attīstītāji var atļauties sākumā piedāvājumu veidot visienesīgākajos tirgus segmentos – Rīgas un Pierīgas reģionos. Pagaidām ir pamats runāt nevis par tirgus, bet gan par atsevišķu tirgus segmentu piesātinājuma līmeni.

2. Līdzsvaru nekustamā īpašuma tirgū, kā arī jebkurā citā tirgū veido pieprasījums un piedāvājums. Tirgus segmentos, kur iedzīvotāju pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem būs augsts, visticamāk, cenas saglabāsies augstas vai pat pieaugs. Tomēr tādos tirgus segmentos, kur 2006. gadā ir plānots būtisks piedāvājuma palielinājums (piemēram, jaunu dzīvokļu piedāvājums Rīgas mikrorajonos), ir pamats orientēties uz pakāpenisko cenu stabilizāciju.

3. Pēc straujā cenu lēciena 2005. gada 2. un . dekādē (vidēji ap 13 % mēnesī), kopumā cenu pieauguma tempi ir palēninājušies. Pēdējo mēnešu laikā mājokļu cenas jaunajos projektos ir augušas vidēji par 9% mēnesī.Ņemot vērā to, ka 2006. gadā tiek plānots ievērojami palielināt mājokļu piedāvājumu tirgū, nododot ekspluatācijā vairāk nekā 8,5 tūkstošus mājokļu, nav pamata jauna cenu lēciena gaidām. SIA „BaltHaus” analītiķi uzskata, ka tirgus dalībnieki varētu orientēties uz 2 līdz 5 procentu lielu cenu pieaugumu mēnesī.

4. Palielinoties jauno projektu piedāvājumam, pircēju pieeja jaunā mājokļa iegādes procesam kļūst arvien pārdomātāka, un to prasības pret mājokļu kvalitāti arvien augstākas. Attīstītājam, kas izstrādā jaunu projektu, tagad arvien rūpīgāk ir jāizvēlas tirgus segments, kurā piedāvāt savu produktu, jāpārdomā cenu politika un kopējā virzīšanas stratēģija tirgū. Līdz ar to, ar laiku var parādīties attīstītāju daļa, kas nav bijuši pietiekami tālredzīgi, lai sasniegtu pircēju.Kopumā ņemot, liels pieprasījums pēc kvalitatīviem un pārdomātiem projektiem joprojām saglabāsies.

5. Augot iedzīvotāju pirktspējai, tie pretendēs uz daudz augstāku labklājības līmeni, tāpēc iespējams prognozēt pakāpenisku atteikšanos no mazāk kvalitatīvajiem mājokļiem vecajās padomju laikā celtajās mājas, izdarot izvēli par labu jauniem,
mūsdienīgiem un kvalitatīviem projektiem. Darbaspēka trūkums valstī pakāpeniski stimulēs kopējā algu līmeņa celšanos.

Ilmārs Vamzis, bankas „NORD/LB Latvija” Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs

1. Ja pieņem, ka vidēji mājoklis to īpašniekiem kalpo apmēram 100 gadus, tad viegli aprēķināt, ka gadā būtu jāatjauno 560 000 kvadrātmetru apdzīvojamās platības. Vērtējot pašreizējos būvniecības apjomus, jāuzsver, ka 2005. gadā jauno mājokļu būvniecības apjoms pirmo reizi sasniedza 1997. gada būvniecības līmeni, bet 80. gados būvniecības apjomi bija vēl lielāki.

2. Sagaidāms, ka jauno mājokļu būvniecības tempi būs strauji, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieprasījums varētu nedaudz samazināties.

3. Vienīgais cenu pieaugumu bremzējošais faktors varētu būt mājsaimniecību maksātspējas robežas sasniegšana, tomēr, tā kā bankas palielina maksimālo kredīta termiņu (25-0 vai pat vairāk gadu), ikmēneša maksājuma summa kompensējas, tādējādi joprojām dodot iespēju iedzīvotājiem atļauties kāroto īpašumu.

4. Sagaidāms, ka pārdošanas process noteikti palēnināsies, un šī tendence parādīsies jau šogad. Ir tikai normāli, ka potenciālajam klientam ir iespēja aplūkot savu nākamo dzīvokli jaunuzceltā ēkā vēl pirms tā iegādes. Šādas iespējas pircējiem
būs jau 2006. gadā.

5. Šāda ietekme ir minimāla, jo pieaug iedzīvotāju ienākumi, turklāt uz laiku emigrējušie Latvijas iedzīvotāji savus iegūtos līdzekļus parasti iegulda, iegādājoties nekustamos īpašumus Latvijā.

6. Sagaidāms, ka hipotekārās kreditēšanas apjomi 2006. gadā būs tikpat strauji kā līdz šim.

7. Hipotekārais kredīts bankām nereti ir iespēja iegūt ilgtermiņa klientu, kurš pēc hipotekārā kredīta noformēšanas
izmanto arī citus attiecīgās bankas finanšu produktus un pakalpojumus.

8. Šīs izmaiņas lielākā mērā varētu ietekmēt banku spēju pelnīt.