Turpmāk jaunbūvēm un rekonstruējamiem objektiem tiks piemērotas dažādas aprēķinu formulas. Maksimālais maksājums par vienu objektu nepārsniegs 5% no tā būvniecības izmaksām. Ieplānots arī atļaut tā dēvēto sadalīto maksājumu, kad 60% no summas tiek samaksāts, saņemot būvatļauju, un 40% – pirms objekta nodošanas ekspluatācijā. Rīgas domes Attīstības departamenta darbinieki apgalvo, ka maksājumi par infrastruktūru pastāv kopš 1995. gada un tie ir vēsturiski pieņemti un atzīti. Šāds maksājums – nevis Rīgas domes know-how – tiek pielietots daudzās Eiropas lielajās pilsētās (to vidū – Dubaijā, Toronto, Maskavā), un tas dod iespēju nekavējoties atrisināt ar infrastruktūras palielināto slodzi saistītās problēmas. Rīgas infrastruktūru šobrīd ik dienu izmanto gandrīz 1,5 miljoni cilvēku, taču gandrīz puse no viņiem maksā nodokļus citām pašvaldībām, kamēr Rīgas budžeta iespējas aprēķinātas tikai uz 0,7 miljoni iedzīvotāju. Neatliekamo Rīgas problēmu vidū ir jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecība, ceļu būvniecība un remonts, ūdensapgādes sistēmas uzlabošana u.tml. Nemaksājot infrastruktūras maksājumus, diezin vai tās tuvākajā nākotnē tiks atrisinātas. Visticamāk, pilnīgai maksājumu piemērošanai tiks noteikts 2 – 3 gadu pārejas periods. Ieplānots, ka katru gadu Attīstības departaments sniegs publiskas atskaites par iekasētajiem infrastruktūrai paredzētajiem maksājumiem un to izlietošanas mērķiem.