Man vajadzīgi kaimiņi!
– Tajā, ka pirms gada iegādājāmies jaunu mājokli, «jāvaino»... skrituļslidas, – smejas Tatjana un turpina nosaukt «vaininiekus». – Vēl arī divriteņi, slidas, slēpes, bumbas, niršanas tērpi. Mums ģimenē viss ir pa četri. Ģimenē ir četri cilvēki – vīrs Vlads, dēls Artjoms, meita Anna un es. 

Tatjana Kriketa

Attiecīgi arī četri velosipēdi, četri pāri skrituļslidu un slēpju zābaku, četras tenisa raketes, četras ragavas un skrejriteņi. Mēs esam ļoti sportiska ģimene. Līdz brīdim, kad pārcēlāmies uz šejieni, dzīvojām nedaudz pārveidotā trīsistabu dzīvoklī 602.sērijas mājā. Labs dzīvoklis, lieliska vieta, mūs viss apmierināja. Taču, kārtējo reizi mainot ragavas pret velosipēdu, es pēkšņi skaidri sapratu: mūsu ģimenei katastrofāli trūkst vietas. Mēs neesam no tiem, kas ir atkarīgi no mantām, tieši pretēji, mēs esam minimālisma piekritēji, taču sporta inventārs kaut kur ir jāglabā! Jā, un arī bērni auga lielāki, viņiem vajadzēja citus plašumus. Tā tika pieņemts lēmums – dzīvojamā platība ir jāmaina. Domu par privātmāju ārpus pilsētas atmetām uzreiz, jo tas neatbilstu mūsu būtībai. Mēs ar vīru esam visai sabiedriski cilvēki, mums ir vajadzīgi kaimiņi. Bet, ja tuvākais kaimiņš atrodas trīs kilometru attālumā, – tāds variants mums noteikti neder. Citiem vārdiem, kardināli mainīt dzīves struktūru nebija iemesla. Mēs meklējām četru līdz piecu istabu dzīvokli jaunā mājā mūsu dzimtajā rajonā. Kā jau tas bieži notiek, notikumu gaitā iejaucās Viņa Augstība Gadījums. Lielveikalā satiku senu paziņu. Viņa iedama uz veikalu pēc maizes, sāka stāstīt, ka iegādājusies sekciju rindu mājā un ir sajūsmā par savu jauno mājokli. 

Klusais dvīņu māju kvartāls

Viņa uzaicināja mūs ciemos. Protams, mēs dzīvokli apskatījām. Un jau nākamajā dienā rezervējām «savu sekciju», sapratuši, ka tas ir mums piemērots variants: praktiski autonoms, kluss un ļoti zaļš kvartāls, tajā pat laikā līdzās centram, laba satiksme, skola tepat netālu. Tas visām mūsu prasībām atbilda vislabākajā veidā. Starp citu, kas attiecas uz kaimiņiem – labākus nemaz nevaru vēlēties. «Kaimiņien, vai neaizdosi mazliet sāls?» – tas ir par mums ar Gaļinu. Abpusēja palīdzība, atbalsts – tas nav zudis un ir svarīgs visos laikos. Kaimiņi ir galvenā rindu mājas vērtība, viņi mums «aizdeva» pat savu kaķi (smejas). Mēs atbraucām bez jebkādām mantām, atvēru balkona durvis, un pēkšņi nez no kurienes parādījās ruds, resns, taču ļoti skaists kaķis. Ienāca iekšā, cienīgi pastaigājās un tikpat cienīgi aizgāja. Pēc tam uzzināju, ka šis kaķis dzīvo pie mūsu kaimiņiem, tikai bija sajaucis mājas. Es šo kļūdu uztvēru kā labu zīmi.

„Jaunkundz, savienosiet?”


Trenažieris trīs stāvos
Pie jaunās platības Tatjana pieradijusi pakāpeniski – māja tomēr ir trīsstāvīga, un 226 dzīvojamajos kvadrātmetros (kopējā platība – 272 m2) nav nemaz tik vienkārši atrast tikko zvanīt sākušu mobilo telefonu vai nejauši aizmirstu kosmētikas maciņu. - Vai nav nogurdinoši ik dienu vairākus desmitus reižu kāpt pa kāpnēm no pirmā stāva uz trešo un atpakaļ? – pajautāju saimniecei. – Es katrā dzīves situācijā cenšos vispirms atrast plusus. Kāpnes priekš manis ir brīnišķīgs trenažieris. Bet kā Kultūras un sporta centra Heiankai mākslinieciskajai direktorei man vienkārši vienmēr ir jābūt formā. 

Kāpnes uz Morfeja valstību


Skaidri zinu, ka neliela paskriešana pa trepēm ir lielisks līdzeklis pret celulītu, – smejas Taņa. Kriketu mājā stāvi „sadalīti” godīgi. Augšējais – vecākiem, otrais – bērniem, pirmais – kopējais, kur sanāk visa ģimene. 

Aņutas istaba


– Mēs ar bērniem sadzīvojam draudzīgi, taču esmu dziļi pārliecināta, ka mājā katram vajadzīga sava teritorija, – saka Tatjana. – Šajā ziņā mums ir stingra kārtība. Meita un dēls ir ielāgojuši – ja mamma ir pirmajā stāvā, viņu var traucēt jebkādā jautājumā.

 Dēla istaba: askētiski, bet stilīgi


Taču, ja esmu pie sevis augšstāvā, tātad vēlos pabūt viena, un nevienam nav tiesību traucēt manu vienatni. Starp citu, tas pats attiecas arī uz bērniem. Viņu autonomā dzīvošana ļauj rīkot ballītes bez īpašām neērtībām vecākiem.

Viesistaba, kur pulcējas visa ģimene


Visas ģimenes teritorija
Mājas projekts Tatjanai jau uzreiz šķitis pārdomāts. Kopīgā telpa lieliski sadalīta zonās: priekšnams, viesistaba, un grīdām ir atšķirīgs segums, dažādi līmeņi (piemēram, viesistaba atrodas pakāpienu zemāk nekā virtuve). Vienīgais, kā saimniecei pietrūka – vēl vienas garderobes. Un tika pieņemts lēmums starp kāpnēm un priekšnamu novietot papildu sienu. 

Garderobe zem vēdekļa


Galu galā sanāca divas papildu telpas – garderobe un gludināšanas telpa. Interjeru Tatjana pārsvarā veidoja pati, taču ņemot vērā vairākus profesionāla dizainera padomus. Piemēram, ka ledusskapim nav jāatrodas pretī gāzes plītij – izrādās, divas stihijas pretstatīt nedrīkst. Saimniece ir praktisks cilvēks, viņa ir pārliecināta, ka katrai lietai, ja reiz tā atrodas mājās, ir jāpilda sava loma. Izņēmumu nācās pieļaut virtuvē. Ko darīt, ja griesti šeit ir sešus metrus augsti, bet pašus augšējos plauktus nevar aizsniegt? Galu galā tika rasts kompromiss: augšējos plauktos novieto traukus, kas tiek izmantoti reizi gadā. – Runā, ka māja sākas ar krāsni, savukārt mums – ar ledusskapi, – stāsta Taņa. – Šajā mājā tieši tas tika ievietots vispirms. Milzīgs kā skapis. Taču citu vīrs negribēja. Ledusskapis noteica toni visam virtuves interjeram: tumšpelēkas dabīgā akmens flīzes uz grīdas, melna galda virsma ar gaišām mēbelēm, tumšas šokolādes krāsas piekaramie skapīši. Starp virtuvi un viesistabu – «mūzikas salons». Šeit goda vietā atrodas klavieres, ko spēlē jaunākā meita Aņuta. Viesistabas teritorija no pārējās telpas atdalīta ar vairākiem paņēmieniem: grīdas līmenis ir zemāks un grīdas pārklājumam izmantotas – ne vairs flīzes, bet parkets. Viesistabas centrālais akcents – milzīgs galds. – Tas «apēd» daudz vietas, taču, kad ieraudzīju to vienā no Rīgas veikaliem, ne mirkli nešaubījos par iegādi, – stāsta saimniece. – Es uzreiz sapratu, ka tieši tam jāatrodas mūsu viesistabā. Lieta tāda, ka mēs ar vīru esam sabiedriski cilvēki, mums ir daudz draugu un ļoti patīk viņus pie sevis uzņemt. Bet viesiem jājūtas ērti. Liels galds – tas ir stabilitātes un pārticības simbols. Lielais televizors (lai visi varētu saskatīt) uz visai oriģināla statīva, kas reiz bija šujmašīna Zinger. Gaiši dīvāni kontrastā ar tumšām mēbelēm. Tepat, pirmajā stāvā, atrodas garderobe, palīgtelpa, tualete, dušas telpa un ērta ieeja garāžā.

Dārzi zied arī vannas istabā


Bonuss uz jumta
Otrais stāvs – bērnu pasaule. Istabas – gaišas, plašas, lai iemītnieki nepāraugtu telpas. Anniņas guļamistaba veidota rozīgos toņos ar oranžiem ielaidumiem. Daudz meitenīgu lietu, leļļu. Tikai lelles pagaidām dzīvo uz grīdas – meitas istabai pasūtītās mēbeles mazliet kavējas. Bet pagaidām mēbeļu funkcijas pilda trīs greznas lādes – cita par citu mazākas. 

Skapis var izskatīties arī šāds...


Visai oriģināli. Artjoma istaba iekārtota kā īstam vīram. Pavisam cits interjers: safari stils, ieturēts pelēkos, gaiši zilos un piesātināti brūnos toņos. «Vīrieša» istabas pluss – neliels balkons. Trešais stāvs – vecāku guļamistaba. 

Guļamistabas elegantā atturība


Interjers šeit ir lakonisks – gulta, naktsskapītis un televizors. Iebūvēta garderobe, turpat arī plaša vannas istaba. Terase uz jumta – kā balva par ikdienišķajiem «trīsstāvu treniņiem». Terasi var izmantot kā solāriju un vietu vientulībai, trenažieru zonu un skatu laukumu, no kura paveras gleznains skats uz apkārtni. Galds, krēsli, nojume – tik romantiski ir siltā vakarā pasēdēt šeit kopā ar vīru, iedzerot glāzi iecienītā Austrālijas vīna. Neparasts pielietojums atrasts arī kāpnēm. Laukumiņā starp otro un trešo stāvu ierīkots datorstūrītis. 

Datortelpa – visiem


Dators ir pieejams visiem, taču ievērojot „hierarhiju” un nepieciešamību. Vēl pie trepēm ierīkota– «galerija»; šajā ģimenē zīmē praktiski visi, nu, varbūt tikai izņemot pašu Tatjanu. Ģimenes darbi ir izlikti vispārējai apskatīšanai. – Mājas trūkumi? Ai, tas ir grūts jautājums, – uz mirkli aizdomājas Tatjana. – Ziniet, tādu vienkārši nav! Toties plusu ir tik daudz! Nav problēmu ar apkuri (tā ir centrālā). To iespējams regulēt pēc vēlēšanās. Garāža mājā, automašīna līdzās. Skaisti! Ievēroju, ka līdz ar ievākšanos jaunajā dzīvesvietā esmu vairāk kļuvusi par tādu kā mājas cilvēku. Man kļuvis grūtāk iziet no mājām. Un es ar tādu baudu šeit atgriežos! Mājas pievelk kā magnēts...