Nedrīkst sasteigt
Uzbūvēt jaunu ēku šajā pilsētas daļā nav tik vienkārši – droši vien tādēļ rekonstrukcijas ir visbiežāk apspriestie Vecrīgas jaunie projekti. Atsevišķas jaunbūves tomēr pa reizei top arī vecpilsētā – ne velti kopš padomju gadiem līdz nepazīšanai ir izmainījies, piemēram, Strēlnieku laukums, kur tagad slejas gan Melngalvju nama ēka, gan Rātsnams. Laukuma kopējais kompozicionālais risinājums gan joprojām nav apmierinošs, tādēļ to arī nākotnē gaida rekonstrukcijas darbi. Pilsētas tēvi – pretēji valdošajam uzskatam – uzsver, ka Vecrīgā ir vēl pietiekami daudz vietas, lai kaut ko uzbūvētu. Tomēr uzreiz piebilstot, ka, attīstot šos projektus, nekādā gadījumā netiks pieļauta steiga. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos Andis Cinis no nedaudzajām jaunbūvēm, kas pēdējos gados tapušas Vecrīgā, par īsteni veiksmīgu uzskata tikai vienu – 2006. gada novembrī ekspluatācijā nodoto septiņstāvu namu Vaļņu ielā 4. Viņaprāt, tieši šis projekts ar savu gaišo dabīgā akmens fasādi ļoti veiksmīgi iekļaujas apkārtējā senajā apbūvē, kamēr citu jaunbūvju risinājumiem piemīt lielākas vai mazākas nepilnības. „Paldies Dievam, ka Vecrīgas teritorijā tik ātri nekas nenotiek. Attīstītājiem varbūt tas nepatīk, tomēr no arhitektūras viedokļa tā ir labāk, jo katra ideja tomēr ir pārdomāti jāizstrādā un jāpilnveido,” uzskata A.Cinis. „Kopš tā laika, kad savu darbību sācis Pilsētas galvenā arhitekta birojs, projekti tiek izvērtēti daudz rūpīgāk un profesionālāk, – laimīgā kārtā šī institūcija ir mazāk atkarīga no politiķiem un caurmērā pakļauta vienīgi mēram. Līdz ar to ir pamats cerēt, ka jaunās arhitektūras kvalitāte Vecrīgā nākotnē varētu būt labāka.”

Uz vēsturisku ēku pamatiem
Cerīgāko nākotnes projektu vidū tiek minēta SIA Velve nekustamie īpašumi attīstītā ēka Skārņu ielā pie Pēterbaznīcas. Uz zemes gabala Skārņu ielā 11 savulaik atradies Eižena Laubes sešstāvu jūgendstila īres nams. Otrajā pasaules karā šī ēka tika nopostīta. Starptautiskajā arhitektūras konkursā par piemērotāko apbūvi šajā vietā uzvarējis arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele. Latviešu arhitektu projekts paredz, ka viena jaunā dzīvojamā nama daļa pieguls pie sešstāvu ēkas Skārņu ielā 9 ugunsmūra, bet otra daļa tiks sadalīta divos apjomos. Nama fasāde no trešā stāva uz augšu tiks veidota nedaudz ieslīpa. Slīpumu vēl vairāk izcels šaha galdiņa veidā izvietotie logi un akmens plākšņu sienas. Pērnā gada rudenī šajā vietā tika sākti arheoloģiskās izpētes darbi. To mērķis ir atsegt agrākās ēkas pamatus, kurus pēc nostiprināšanas būtu iespējams izmantot jaunā nama būvniecībai. Paredzēts, ka pēc nodošanas ekspluatācijā nama pirmais stāvs būs publiski pieejams, bet pārējā ēkas daļā tiks izveidoti plaši dzīvokļi – pa vienam katrā stāvā. Arheoloģiskie izrakumi pašlaik notiek arī Doma laukuma malā. Par to, kāds būs šajā vietā iecerētās būves arhitektoniskais risinājums, vēl nav pat skaidras vīzijas. „Domāju, ka šai vietai būtu piemērota daudzfunkcionāla ēka, kurā vismaz pirmais stāvs būtu publiski pieejams,” uzskata Andis Cinis. „Citos stāvos varētu atrasties dzīvokļi vai varbūt viesnīca. Iespējams, pirmo stāvu varētu veidot kā galeriju, lai ēkai var iziet cauri. Tomēr tas viss vēl ir diskusiju objekts – konkrēta projekta attīstības vīzija būs skaidra tikai pēc konkursa, kurš pagaidām nav pat izsludināts.” Šī teritorija, kurā Doma laukuma malā ir atrakti iepriekšējās ēkas pamati, ir viena no vecākajām Rīgas apbūves zonām – tai cauri virzienā uz Zirgu ielu, gandrīz paralēli Rozena ielai, savulaik ir bijusi uzbūvēta arī kādreizējā Rīgas aizsardzības siena. „Šim projektam ir uzlikta ļoti augsta latiņa,” skaidro A.Cinis. „Ja konkursa rezultāts nevienu neapmierinās, to nāksies atkārtot tik ilgi, kamēr nonāksim pie vēlamā risinājuma. Šis noteikti nebūs projekts, kuru būtu pieļaujams attīstīt sasteigti vai pavirši.”

Doma laukums kļūs dzīvāks
Runājot par Vecrīgas ēku rekonstrukciju, A.Cinis gan atzīst, ka rekonstruētu ēku vecpilsētā, protams, ir daudz, tomēr minēt kādu īpaši pozitīvu piemēru viņam nemaz nav tik viegli. „Rekonstruētajām Vecrīgas ēkām ir tāda īpatnība, ka tās tikpat kā nevar atpazīt – tās ir gandrīz vai neredzamas,” uzskata A.Cinis. – „Varbūt tieši tas liecina par veiksmīgu rezultātu – ēka iekļaujas vidē?” – „Nu jā, bet tad ir jājautā, kas tā par arhitektūru, kuru nevar redzēt?” Vecrīgu gan sagaida daži lieli rekonstrukcijas projekti nākotnē. Viens no tādiem ir, piemēram, Biržas nama rekonstrukcija Doma laukumā, kur plānots izvietot Aizrobežu mākslas muzeju. Pašlaik apstiprināšanai ir iesniegta arī skice kādreizējās Unibankas ēkas rekonstrukcijai, kas atrodas turpat iepretim Biržas ēkai. Šajā ēkā tās jaunie īpašnieki ir iecerējuši ierīkot plašus diplomātiskā korpusa darbiniekiem piemērotus dzīvokļus. Doma laukuma kopskatu gan šo projektu realizēšana nekādi neietekmēs. „Ne vienā, ne otrā gadījumā no ārpuses nekas nemainīsies,” skaidro A.Cinis, tomēr piebilstot, ka Doma laukumam šīs pārmaiņas vatētu būt pozitīvas: „Aizrobežu mākslas muzeja pārvietošana uz Biržas ēku ir labākais veids, kā šo namu izmantot, jo Doma laukums beidzot iegūs nozīmīgu publisku objektu, kuru varbūt ar interesi apmeklēs gan rīdzinieki, gan tūristi. Līdz šim vienīgais šāds objekts šajā laukumā ir bijusi Doma baznīca, protams, arī banka ir publisks objekts, tomēr tūristu plūsmas piesaistei diezin vai tā kalpo.”

Strēlnieku laukums – pa visam citādāks
Savu rekonstrukcijas kārtu gaida arī Strēlnieku laukums Vecrīgā. Tās ietvaros zem laukuma tiks izveidota auto stāvvieta, bet Okupācijas muzeja ēka tiks rekonstruēta pēc Gunāra Birkerta projekta. Esošo muzeja ēku plānots papildināt ar jaunu trīsstāvu korpusu Grēcinieku ielas virzienā, savukārt muzeja ieejas daļu iecerēts paplašināt zem esošā korpusa, izveidojot plašu vestibilu. Jaunās piebūves fasāde Grēcinieku ielas virzienā būs stiklota, turklāt piebūvei tiks izveidots arī neliels stikla tornītis, kas sasauksies ar ierasto Vecrīgas siluetu un nodrošinās papildu apgaismojumu iekštelpām. Strēlnieku laukuma pusē piebūves priekšā plānots izveidot bērzu birzi kā sīkstuma un izdzīvošanas simbolu. Aizvadītā gada nogalē noslēdzies arī metu konkurss par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla iekārtošanu pie Okupācijas muzeja. Tajā uzvarējis mākslinieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un komponista Voldemāra Johansona darbs Vēstures taktīla. Piemiņas memoriāls tiks daļēji izvietots pazemē. Ieeja tajā tiek plānota pie Strēlnieku pieminekļa, bet, iznākot atpakaļ virszemē, skatu aizšķērsos sarkana monolīta metāla siena muzeja ēkas augstumā – tā iecerēta kā G.Birkerta projektētās stiklotās piebūves turpinājums un simbols dzelzs priekškaram. Brīvajā telpā starp Okupācijas muzeju un Tehnisko universitāti varētu tikt uzbūvēta vēl kāda celtne, pieļauj A.Cinis: „Iespējams, tā būtu piemērota vieta Rīgas pilsētas maketa izvietošanai vai arī ieejas telpām Rīgas galerijā.” Ja tiks nolemts šo ēku  būvēt,tiks noslēgts Rātslaukuma perimetrs, un telpisku robežu iegūs arī malā esošais Strēlnieku laukums.

Krastmalas attīstība – tālā nākotnē
Pagaidām komplicēts jautājums ir Daugavas krastmalas attīstība. Pašlaik tā ir rīdziniekiem un pilsētas viesiem grūti pieejama un kā populāra pastaigu promenāde nefunkcionē. „Šo jautājumu ir iespējams risināt tikai pēc tam, kad būs iespējas Rīgas centrā no Daugavas labā krasta aizvākt tranzīttransporta plūsmu,” skaidro A.Cinis. „Mums ir vairāki projekti, kā to risināt, tomēr, ja Rīga iegūtu jaunus Daugavas šķērsojumus, šī transporta plūsma samazinātos arī bez tiem.” Pašlaik tranzīttransportam šis ir praktiski vienīgais ceļš uz ostu, bet līdz ar jaunām Daugavas šķērsojuma vietām tiks izveidoti arī apbraucamie ceļi. Lai tiktu nodrošināta piekļuve ostas teritorijām, ir jātop Ziemeļu šķērsojumam. Darbus pie tā plānots sākt pēc trim gadiem, un līdz 2018. gadam šo sarežģīto būvi pilnībā pabeigt. „Kad krastmala tiks atslogota no smagā transporta, vieglā transporta kustības problēmas varētu tikt atrisinātas jau vienkāršāk,” uzskata A.Cinis. „Iespējams, ka 2018. gadā mēs būsim veiksmīgi nonākuši pie secinājuma, ka visērtāk ir pārvietoties ar tramvaju, kas nestāv sastrēgumos, un visi izmantosim šo sabiedriskā transporta veidu. Tramvajs sevi tik tiešām ir pierādījis daudzās lielajās Eiropas pilsētās, kur tas jau pašlaik funkcionē kā sabiedriskā transporta satiksmes mugurkauls.” Līdz ar to vismaz vēl tuvākos desmit gadus ērta pastaigāšanās gar Daugavmalu Vecrīgas rajonā vēl nebūs iespējama. Tomēr rīdziniekiem Vecrīga patīk arī tāda, kāda tā ir: nav vērojams, ka šajā pilsētas daļā būtu daudz tukšu dzīvojamo vai biroju telpu, kā tas redzams dažviet Rīgas centra perifērijās. Pēdējā laikā šeit radies arī daudz nelielu viesnīciņu, bet striptīzbāru darbības atļaujas netiek pagarinātas vai izsniegtas no jauna – esošie klubi varētu darboties vēl gadus trīs. Lēnām, bet stabili šī senākā pilsētas daļa mainās uz augšu, turklāt tas notiek, ne nieka nezaudējot no sava vēsturiskā šarma.

Andis Cinis,
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos:
- Rīga ir īpatnēja ar to, ka pilsētā nav sevišķi lielu laukumu un svarīgu krustpunktu. Ir vairākas paralēlas ielas un taisnstūrainu kvartālu tīkls. Taču tieši tas Vecpilsētu no telpiskās uztveres viedokļa padara par pievilcīgāko pilsētas daļu. Nereti dzirdam apgalvojumus, ka cilvēki ne sevišķi vēlas dzīvot pilsētas centrā, tomēr Vecrīgai noteikti nedraud pamestība. Cilvēki ir dažādi, un katram ir savs atšķirīgs dzīves stils, turklāt Vecrīgā pēdējā laikā ir atvērts arī ļoti daudz viesnīcu. Aktīvā attīstības stadijā šobrīd Vecrīgā ir divi projekti – ēka Skārņu ielā un nams Doma laukumā. Tas gan neliecina, ka attīstītāju aktivitāte Vecpilsētā būtu būtiski samazinājusies – ēkas šeit tradicionāli top lēnām. Patiesībā tirgus aktivitāte ir samazinājusies tikai atsevišķos sektoros. Lielākoties tas ir atkarīgs no finansējuma avotiem. Samazinājies ir mazo projektu skaits, kurus finansē lokālās bankas vai attīstītāji paši. Savukārt turpina attīstīties tie projekti, kuros iesaistīti lielāki naudas līdzekļi un ārvalstu finansējums. Ik dienu Attīstības departamentā tiek izskatīti divi trīs projekti – agrāko piecu vietā. Taču, lai gan skaita ziņā projektu kļuvis mazāk, tie kļuvuši vērienīgāki.

Andris Kreislers,
Velves nekustamie īpašumi valdes loceklis:
- Rīga ar savu vēsturisko centru var pamatoti lepoties. Piekrītu tiem profesionāļiem, kuri saka: Rīgai jākļūst par pilsētu ar skatu nākotnē. Ir vajadzīgs ilgtermiņa redzējums. Tomēr vispirms nepieciešams rast atbildes uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, joprojām neatrisināta problēma ir pieeja Daugavai. Lai kvalitatīvi realizētu brīvu pieeju Daugavas labajam krastam, Rīgai jārēķinās ar nozīmīgu ieguldījumu satiksmes un komunikāciju attīstībā. Daugavas labais krasts nevar būt vienkārši investīciju projektu zona un nevar tikt pārdots kā investoru vajadzībām apgūstams projekts. Tai, manuprāt, jāizveidojas kā pilsētas brīvi pieejamai promenādei ar viduslaiku mērogiem atbilstošu zema apjoma apbūvi, tirdzniecības un atpūtas vietām. Otrkārt, vecpilsētas attīstība kopumā. Mani apmierina pašreizējie projekti, tomēr gribētu mudināt neatraidīt arī drosmīgākas idejas. Piemēram, laukumi, kurus mēs esam ieguvuši pēc Otrā pasaules kara – Doma laukums, Līvu laukums, Pēterbaznīcas laukums – , pilsētas veidošanās laikā nepastāvēja. Ja gribam uzskatīt, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir viduslaiku apbūves paraugs, tad laukumi šajā koncepcijā neiederas. Uzskatu, ka pareizs ir lēmums uzsākt apbūvi Doma laukuma skvērā, aktuāls ir jautājums par Līvu laukuma apbūvi. Mūsu uzņēmums ir izstrādājis Pēterbaznīcas laukuma attīstības projektu; projektu izvēlējāmies starptautiskā konkursā. Lai arī juridiski būvniecību varam uzsākt kaut tūlīt, mēs turpinām darbu pie projekta pilnveidošanas un labāko risinājumu izvēles. Man tas šķiet daudz svarīgāk, nekā vienkārši uzbūvēt ēku.