Jāteic, ka pasaulē šāda prakse ir ierasta jau sen. Tādās lielpilsētās kā Oslo, Hamburgā, Ņujorkā un Londonā tiek pārveidotas pat lielas teritorijas, kur vēsture savijas ar mūsdienām. 19. gadsimta rūpnīcās tiek veidotas elitāras dzīvojamās un komerciālās telpas. Šos neparastos mitekļus sauc par loftiem. Tie ir dzīvokļi ar 4 – 6 m augstiem griestiem, telpas platība tajos sasniedz pat 400 m2. Vecajās rūpnīcās tādus izveidot nav nereāli.

Ģipša fabrikas industriālā dizaina šarms.

Labākie pašmāju piemēri
Rīgas ziedu laiku – 19. gadsimta – rūpnīcas savu nozīmi nezaudē arī šodien, jo daudzi industriālie objekti ir būvēti ļoti tuvu centram. Arī teiciens, ka pirmie kucēni jāslīcina, uz Latvijas rūpnīcu atjaunotājiem neattiecas. Starp lieliskiem pirmajiem paraugiem jāmin kādreizējā Ģipša fabrika Ķīpsalā.

Ķīpsalas rota – Ģipša fabrika.

Ģipša fabrikas industriālā dizaina šarms.

19. gadsimta beigu Rīgas ķieģeļu arhitektūras paraugs ar skaistām mūra detaļām un labi saglabātām koka jumta konstrukcijām kļuvis par elitāru dzīvojamo kompleksu. Nu jau šim interesantajam projektu tipam pievērsušies vairāki attīstītāji. Pārdaugavā var atrast arī vairākus citus interesantus industriālo teritoriju atjaunošanas piemērus dažādās attīstības stadijās. Torņakalnā nopietni pūlas kādreizējās tekstila rūpnīcas Tekstiliana atjaunotāji, jo senā teritorija bija ļoti nolaista. Vairāku pārbūvju rezultātā blīvi apbūvētajā gruntsgabalā atradās pamestas 1-5 stāvu rūpniecības ēkas, kuras pašvaldība novērtēja kā vidi degradējošas. SIA Capitolia Group plāno tās pārveidot par skaistām un ērtām dzīvojamajām un biroju telpām. Bet bijušās zeķu rūpnīcas Aurora vietā Māras dīķa krastā top komplekss Aurora Park Residence – ekskluzīvas daudzdzīvokļu ēkas.

Zeķu fabrikas vietā – Aurora park residence.

Projektā iecerēts saglabāt un atjaunot veco rūpnīcas skursteni un vēsturisko ķieģeļu mūra sienu Liepājas un Mazās Nometņu ielas stūrī, kā arī uzcelt vairākus trīs līdz sešu stāvu augstus jaunus namus un atjaunot kādreiz tik ainavisko vidi. Aurora Park Residence kompleksā būs 384 dažādām gaumēm atbilstoši dzīvokļi – gan kompakti mitekļi 60 kvadrātmetru platībā, gan trīsreiz lielāki dzīvokļi ar terasēm plašuma mīļotājiem. New Projects kļuvis zināms, ka Coral Group valdes priekšsēdētāja Milāna Skumbiņa pati rezervējusi sev dzīvokli šajā projektā. Apjomīgo projektu iecerēts realizēt trīs kārtās. Turklāt attīstītāju darbs neapstājas pie ēku sienām – saskaņoti ar Rīgas domes vēlmēm un iecerēm, paralēli celtniecībai tiek sakopta Māras dīķa apkaime. Tiek veidots veloceliņš un gājēju celiņi, laivu piestātnes un strūklaka, iekopti apstādījumi un zālieni, uzstādīti soliņi. Atplaukst arī Daugavas labais krasts. Pārvērtībām ir gatava kādreizējā motorūpnīca Sarkanā zvaigzne pie VEF tilta, lai gan iepriekš objekts VEF tilta malā pamests stāvēja jau ilgus gadus. Tagad rūpnīcas korpusi nojaukti, saglabāta tikai viena ķieģeļu ēka. Tajā pēc atjaunošanas atradīsies dzīvokļi, tirdzniecības vietas un biroju telpas. Arhitekti sola saglabāt industriālās apbūves priekšrocības – mitekļi būs ar lieliem logiem un augstiem griestiem. Par citām detaļām vēl jālemj attīstītājiem, kas atzīst, ka vieta ir pietiekami sarežģīta – strauju attīstību kavē intensīvā satiksme, trokšņi un apkārtējie objekti, tajā skaitā tramvaju depo. Der atzīmēt, ka industriālajiem objektiem ir daudzveidīgas un plašas pārbūves iespējas. Piemēram, 1910. gadā celtā VEF fabrikas korpusa rekonstrukcija. Tā apliecina, ka var mainīt plānojumu vai pat līmeņu skaitu dzīvokļos. Jāmin vēl kādas vecās rūpnīcas jaunā dzīve. Nekustamo īpašumu kompānija Colliers International Rīgas klusajā centrā realizē projektu Park Side. Interesanti, ka bijušās rūpnīcas Druva miltu noliktavas korpuss tiek ne vien pārbūvēts, bet arī papildināts ar jauniem korpusiem.


Kā sveiciens no pagātnes tiek saglabātas bijušās rūpnīcas metāla konstrukcijas un četrarpus metru augstie griesti. Ēkas vēsturiskajā daļā katrā stāvā atrodas tikai viens karalisku izmēru dzīvoklis. Jaunuzceltajā ēkas daļā dzīvokļi ir mazāki. Park Side plānots nodot ekspluatācijā 2008. gada pavasarī, projekta kopējās izmaksas sasniegs 9,9 miljonus eiro.

Ieceres
Vērtējot citu industriālo teritoriju attīstības iespējas, speciālisti uzsver vairākus perspektīvus objektus. Piemēram, Andrejostu varētu pārbūvēt par dzīvojamo un atpūtas zonu pēc Kopenhāgenas ostas teritorijas parauga. Perspektīva ir arī rūpnīcas pārbūve Lāčplēša ielā 74/76. Šeit gan nepieciešams veidot pilnīgi jaunu infrastruktūru. Oriģināliem projektiem lieliski piemērots arī kvartāls starp Bruņinieku, K. Valdemāra, Stabu un Skolas ielu. Kādreiz te atradās Kimmel alus darītava, tagad te būtu iespējams uzcelt dzīvojamās telpas, veikalus un ofisus. Valdemāra parka – tāds nosaukums dots bijušā alus brūža jaunajam veidolam – projektā paredzēts saglabāt vairākas ķieģeļu ēkas, kas ir 19. gadsimta beigu arhitektūras paraugs, graudu uzglabāšanas un žāvēšanas korpusu un pagrabus. Lai gan par projektu tiek runāts jau vairākus gadus, pagaidām šī teritorija piedzīvojusi vien vairākkārtēju īpašnieku maiņu, atliek cerēt, ka situācija beidzot mainīsies. Tomēr šobrīd saskaņā ar attīstītāju iecerēm projektu plānots pabeigt 2011. gadā. Starp Rīgas arhitektūras spilgtākajām firmas zīmēm noteikti jāmin arī vecie spīķeri pie Centrāltirgus. Tiem tāpat sagatavotas pārvērtības. 12 spīķeru ēkas pieder sabiedrībai Spīķeri, bet divas ir pašvaldības īpašums. Iecerēts dažādos namus izveidot par vienotu ansambli, kurā varētu izvietot savulaik Francijā izrādītos runājošos akmeņus, Zaļo ekoloģisko tirdziņu un publiskas kultūras iestādes. Ar valsts atbalstu vienā no spīķeriem darbību varētu uzsākt Gastronomijas koledža. Jāatceras, ka Spīķeros jau veiksmīgi notikuši vairāki koncerti un dokumentālo filmu izrādes, ko apmeklēja apmēram trīs tūkstoši cilvēku. Tāpēc cerības izveidot jaunu kultūras centru Daugavmalā nebūt nav nepamatotas. Arhis vadītāja vietnieks Arnis Kleinbergs skaidro, ka industriālo ēku pārprojektēšana ir izaicinājums arhitektiem. Izmantojot vēsturisko pamatu un vērtības, jārada funkcionāli jauna būve. Rūpnieciskajām ēkām neapšaubāmi ir savas priekšrocības – plašums, lieli logi, augsti griesti, interesantas detaļas. Ar novatorisku attieksmi jauno projektu var pārvērst par ekskluzīvu būvi, kura ir funkcionāli ērta, savdabīga un arhitektoniski neatkārtojama. Tomēr pirms pārprojektēšanas industriālās būves ir rūpīgi jānovērtē – ne visas iespējams pārbūvēt par dzīvojamām vai biroja ēkām. Vai skaists, jaunas nozīmes pilns liktenis ar laiku varētu piemeklēt arī tās rūpnīcas, kas atrodas ārpus Rīgas? Eksperti skaidro, ka visu noteiks projekta apjoms, dzīvokļu skaits un klientu maksātspēja. Nelielā teritorijā pieprasījums pēc šāda veida projektiem, visticamāk, būtu.

Ilvars Metnieks,
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis:
- Veco rūpnīcu rekonstrukcijas projektu Latvijā vēl nav pārāk daudz. Kvalitātes ziņā tie ir atšķirīgi, taču tas, manuprāt, ir tirgus brieduma jautājums, un ar laiku mēs uzkrāsim nepieciešamo pieredzi. Bet par pašreiz veikto rūpnīcu pārbūvju arhitektoniskajiem
risinājumiem neko sliktu nevaru teikt. Mūsu arhitektiem ir laba gaume, viņi ir izglītoti, izsmalcināti un lieliski orientējas pasaules aktuālākajās tendencēs. Šobrīd grūti prognozēt veco rūpnīcu nākotnes perspektīvas. Ņemot vērā tautsaimniecības attīstības draudīgās tendences, investori visās ekonomikas jomās kļuvuši piesardzīgāki. Turklāt jāņem vērā, ka šāda veida apbūve nekad nav iemantojusi masveidīgu popularitāti. Dzīvokļi un biroji rekonstruētajās rūpnīcās nepieder pie ekonomiskās klases. Tie paredzēti pircējiem, kas meklē ko vizuāli spilgtu un unikālu. Taču projekta neparastā individualitāte, protams, paaugstina izmaksas, un diemžēl vairumam Latvijas iedzīvotāju par šīm skaistajām telpām atliek vien sapņot.

Māris Gailis,
a/s Māris Gailis valdes priekšsēdētājs:
- Rekonstruētā fabrikā izveidotām telpām ir daudz priekšrocību. Tās rada pamatīguma, pat mūžības sajūtu. Pati vide ir īpaša – lieli logi un durvis, augsti griesti, biezas sienas, plašas telpas… Bieži rekonstrukciju projektos tiek izmantoti dabīgi materiāli, kā ķieģelis un koks, kas piešķir namam īpašu burvību. Uzskatu, ka veco rūpnīcu atjaunošana un piemērošana mūsdienu prasībām Latvijā ir perspektīva nodarbe. Labi atjaunots rūpnīcas komplekss ir interesantāks par tipveida projektu, it īpaši ar savu auru un šarmu. Mūsdienās cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību detaļām un meklē dzīves vidi ar "rozīnīti". Taču nestandarta projekts nozīme oriģinālus risinājumus, standarti šeit nederēs. Reizēm rūpnīcas atrodas nesakārtotā vidē, tādēļ attīstītājam, kas vēlas atjaunot rūpnīcu, paralēli jārūpējas arī par infrastruktūras attīstību un teritorijas labiekārtošanu. Rekonstrukcijas darbu laikā sarežģījumus var radīt ķīmiskais piesārņojums vai nepieciešamība nostiprināt grunti.

Pēteris Bajārs,
arhitektu biroja India vadītājs:
- Ar vēsturisko rūpnīcu pārbūvi Latvijā ir gluži tāpat kā ar visu pārējo būvniecību – tā ir ļoti neviennozīmīga un "raiba". Var sastapt gan pozitīvus piemērus, gan neveiksmes – diemžēl reizēm attīstītāji patiesībā izvaro visas vēsturiskās vērtības vai arī vārdu "industriālais mantojums" izmanto vien kā aiz ausīm pievilktu mārketinga līdzekli, jo mantojuma gluži vienkārši nav. Kā vispozitīvāko piemēru viennozīmīgi varu minēt "Ģipša fabrikas" rekonstrukciju. Stilīgi, pārdomāti, vientuļam mačo vai jaunai, mazliet snobiskai ģimenei piemēroti. Kāpēc tā? Jo iekšējais telpu plānojums īsti neatbilst ģimenei ar maziem bērniem – stāvas kāpnes, atvērumi pārsegumos... Bet acīmredzot šie dzīvokļi arī nav paredzēti tādām ģimenēm. Lielisks varētu būt arī "Aurora Park Residence" risinājums. Simtprocentīga pārliecība gan man par to radīsies tik tad, kad ēka tiks uzcelta, jo uz papīra jau daudz ko var samelot. Kaut vai "Tekstiliana" – attīstītājs baroja presi ar solījumiem par vēsturisko ķieģeļu sienu un administratīvā korpusa saglabāšanu, taču beigās tam visam pāri gājis buldozers, atstājot vien tukšu vietu. Arī "Park Side" industriālais mantojums pievilkts aiz ausīm. Izņemot reklāmu vēstījumu, ka te ir bijis vecais rūpnīcas "Druva" korpuss, nekas cits par to neliecina. Cerams, ka atlikušie rūpniecības kvartāli sagaidīs saprātīgus attīstītājus. Jo potenciālās darbības vietas vēl ir – bijusī Vagonrūpnīca, kā arī neskaitāmas mazās rūpnīciņas Pārdaugavā. Jāprot tik ieraudzīt šo vietu šarmu.

Ruta Krūskopa,
projektēšanas biroja Graf X vadītāja:
- Domāju, ka industriālā mantojuma pārbūves projekti ir ļoti dažādi, un mest tos visus pār vienu kārti nebūtu taisnīgi. Kā lielisks piemērs neapšaubāmi izceļas "Ģipša fabrikas" pārbūves projekts. Turklāt ēka atrodas izcilā vietā. Dzīvokļus šajā namā varētu tirgot par milzīgām summām arī tad, ja tiem būtu daudzas nepilnības. Pārbūvēt vecās rūpnīcas par dzīvojamiem namiem ir ļoti grūti, un kavēkļi rodas ik uz soļa. Vispirms problēmas rada tehniskā apsekošana – ne visām nama detaļām iespējams piekļūt. Projektējot un ceļot vienmēr jāmeklē kompromiss starp vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un mūsdienu cilvēka dzīves prasībām. Piemēram, veco industriālo ēku platums atšķiras no mūsdienu jauno projektu izmēriem. Normāls dzīvojamās ēkas platums no garsienas līdz garsienai šodien svārstās no 13 līdz 16 metriem, bet vecās fabrikas ir daudz platākas, tāpēc grūti izveidot funkcionālu dzīvokļu plānojumu. 19. gadsimta arhitekti nav paredzējuši arī nepieciešamību pēc stāvvietām un jaudīgiem komunikāciju tīkliem.... Visu šo un daudzu citu iemeslu dēļ veco rūpnīcu pārbūves projektus ir ārkārtīgi sarežģīti saskaņot. Arī celtnieki bieži iesaka attīstītājiem nemocīties. Nojaukt veco apbūvi ir vieglāk, nekā pārveidot esošo. Domāju, ka šobrīd nekustamo īpašumu tirgus vēl ir pārāk straujš. Bet, iespējams, darbojoties lēnāk, varētu sasniegt labākus rezultātus. Man sāp sirds par veco rūpnīcu ātro nojaukšanu. Teiksim, kādēļ bija jānojauc "Alfa"? Komplekss vēl bija salīdzinoši jauns, un to varēja izmantot.