Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi tika pieņemti 2004. gada martā, kad Rīgā nebija izstrādāts teritorijas plānojums. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau 2004. gadā vienojās ar Kultūras ministriju un Rīgas domi, ka, piemērojot praksē minētos noteikumus un aizsardzības normas, tās nepieciešamības gadījumā tiks precizētas. Projektējot jaunu apbūvi starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, tās augstums katrā konkrētā gadījumā būs jānosaka pēc ielas ainavas telpiskās analīzes, pilsētvidē saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un tradicionālo ielu un laukumu telpas ainavu. Augstumu saskaņos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde, bet tas nedrīkstēs pārsniegt augstāko blakus esošo ēku vairāk kā par vienu stāvu un teritorijas plānojumā noteikto maksimālo ēkas augstumu. Noteikumos paredzēts, ka starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, projektējot jaunu apbūvi, pilsētvidē saglabājams vēsturiskās apbūves mērogs un tradicionālā ielu un laukumu telpas ainava. Jaunas apbūves augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms pēc ielas ainavas telpiskās izpētes. Augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas Būvvalde. Apbūves akcenti ir pieļaujami atsevišķās no centra tālākās vietās atbilstoši detālplānojumam, bet ne augstāki par 121 metru. Apbūves augstums no centra tālākās vietās var būt palielināts, ja tas neietekmē Vecrīgas panorāmas vizuālo uztveri. Rīgas vēsturiskās centra robežas veido šādu ielu ass līnija: pirmajai daļai – K.Valdemāra iela, Palīdzības iela, A.Briāna iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Ģertrūdes iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Brīvības iela un Bruņinieku iela; otrajai daļai – Pulkveža Brieža iela, Mednieku iela, Dzirnavu iela, Zaļā iela, E.Melngaiļa iela, Strēlnieku iela, Hanzas iela; trešajai daļai – K.Valdemāra iela, Kronvalda bulvāris, Citadeles iela, Muitas iela, Eksporta iela.