Pagājušā gada vasarā valdības pretinflācijas cīņas ietvaros stājās spēkā noteikumi par obligāto 10 procentu iemaksu, kas jāveic hipotekārā kredīta ņēmējam. Kā zināms, inflāciju uzvarēt neizdevās, toties kredītu izsniegšanas tempi samazinājās. Pēc tirgus ekspertu domām, visspēcīgāko triecienu šī norma radīja jaunajām ģimenēm, kurām nav pietiekami augstu ienākumu, taču, tā kā nav sava mājokļa un ir jāmaksā par īri, nav arī iespēju sakrāt nepieciešamos septiņus līdz desmit tūkstošus eiro. LANĪDA vadītājs Edgars Šīns skaidro, ka mākleru piedāvājumi ir vērsti tieši uz perspektīvāko, taču pagaidām ne pašu nodrošinātāko sabiedrības grupu – jaunatni. «Ja mēs vēlamies apturēt masveida darbaspēka aizplūšanu un atgriezt dzimtenē jau aizbraukušos, mums ir jāpiedāvā cilvēkiem normāli dzīves apstākļi un iespēja iegādāties mājokli,» uzskata E.Šīns. Pēc eksperta domām, šāda iecietība ne tikai neizraisīs strauju pārdošanas apjomu pieaugumu ar tam sekojošu inflācijas augšupeju, bet, tieši pretēji, palīdzēs stabilizēt ekonomiku. Šī tēma jau apspriesta Finanšu ministrijā. «Protams, formāli pirmās iemaksas atcelšana ir pretrunā ar pretinflācijas programmu, kas vērsta arī uz stingrāku kreditēšanas nosacījumu ieviešanu. Taču mēs esam atvērti sarunām,» pavēstīja ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic banku sektora uzraudzību, pagaidām izvairās no konkrēta viedokļa paušanas: «Pirmās iemaksas saglabāšana vai atcelšana kreditēšanas riskus neietekmē. Drīzāk šis jautājums attiecas uz patērētāju interešu aizsardzību,» – paziņoja FKTK sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Upleja. Protams, patērētāji neiebildīs pret papildu atvieglojumiem. Sarežģītāk ir kredītiestādēm. No vienas puses, banku sektors nepriecājas par piespiedu ierobežojumu ieviešanu. Taču nedrīkst piemirst arī riskus... «Šodien prasību par desmit procentu iemaksu atcelt nevajag. Tā cilvēkus mudina veidot uzkrājumus, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir ļoti vēlami,» uzskata Hansabankas speciālists Pēteris Strautiņš. Eksperts neizslēdz iespēju, ka, ja ekonomikas attīstība kritīsies līdz ar kreditēšanas tempiem, no pirmās iemaksas varēs atteikties. Taču ne tagad. Saeimas neatkarīgais deputāts, sabiedrības Par citu politiku dibinātājs Aigars Štokenbergs arī izteicis šaubas par šāda soļa mērķtiecību: «Atceļot pirmo iemaksu, var rasties pretēja rakstura problēmas, kas, starp citu, ļoti bieži jau bija manāmas. Vispirms paņemot mājokli kredītā bez pirmās iemaksas, cilvēki pēc tam bezatbildīgi izbraukuši uz Īriju. Tādēļ, ja mēs patiešām vēlamies veicināt mūsu iedzīvotāju atgriešanos, piedāvājot viņiem pieejamus mājokļus, tad drīzāk būtu jārunā par pašvaldību un privātā biznesa partnerību.» Pēc eksperta domām, pašvaldības savus zemes gabalus va ar izdevīgiem nosacījumiem piedāvāt investoriem zemas pašizmaksas māju celtniecībai. Vairākas attīstītājkompānijas, izprotot pircēju pasivitātes iemeslus, palīdz klientam, piedāvājot uz gadu atlikt kredītmaksājumus, tādējādi dodot papildu laiku pirmās iemaksas atrašanai. Citi pat ir gatavi samaksāt klienta vietā, ja pircējs pierāda savu finansiālo stabilitāti. Šādai sadarbībai piekrīt arī investori. Pazīstamais latviešu uzņēmējs, restorānu tīkla Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons plāno pievērsties mājokļu būvniecībai un tādējādi piesaistīt potenciālos darbiniekus. Pirmās mājas Salaspilī tiks pabeigtas jau šoruden. «Tas, ka 200 000 vai vairāk mūsu valsts iedzīvotāju strādā citā valstī, nes tai peļņu un kaut ko tur ražo – tā ir visas Latvijas nelaime. Ļoti žēl, ka mēs šos cilvēkus nespējam noturēt. Šodien ikviens jauns cilvēks jums atbildēs, ka viņš dodas prom pirmkārt tādēļ, ka nav dzīvokļa,» teica G. Ķirsons. Turklāt uzņēmējs cer, ka valsts izrādīs interesi par šo ideju un mainīs kredītpolitiku pret šādiem investoriem.