Ja izvēle tiktu izdarīta par labu mājai vai dzīvoklim pilsētā, būtu atrisinātas daudzas sadzīves problēmas, tomēr pastāv arī vilinājums apmesties tuvāk dabai kādā no ārpilsētas rajoniem – gluži tāpat, kā to darījuši mūsu senči. Kāds risinājums ir labāks? – Protams, cik cilvēku, tik viedokļu.

Pilsētas logu siltums
Apskatīsim variantu «darbs galvaspilsētā, mājoklis – aiz tās robežām». Uzreiz iespējams ieskicēt ne pašu iedvesmojošāko ainu – iebraucot pilsētā, rīta sastrēgumi, kuros jāpavada stunda, pusotra vai vairāk; arī vakarā no pilsētas nav iespējams tikt ārā bez nervu un benzīna tērēšanas... Mūsdienās tieši transporta problēmas ir tās, kas dzīvi ārpilsētā padara ne pārāk pievilcīgu. Pilsētā tomēr ir vieglāk nokļūt līdz darbavietai vai skolai ne tikai ar automašīnu, bet arī ar sabiedrisko transportu lai arī tas nekursē tā, kā gribētos. Acīmredzot tieši šis faktors ietekmē nākamā mājokļa vietas izvēli – pēc iespējas tuvāk pamatdarba vai bērnu mācību vietai. Par otru nebūt ne mazsvarīgu argumentu dzīvokļa iegādei pilsētā kļūst ērta mājokļa apsaimniekošana. Kā likums, šajā gadījumā ar to nodarbojas kompānija, kuras pienākumos ietilpst mājas pārvaldīšana. Līdz ar to nav jādomā, kur lētāk iegādāties degvielu apkures katlam vai kur nodot sadzīves atkritumus, un arī citi dzīves sīkumi netraucē dzīvot ar komfortu. Nedrīkst neņemt vērā arī tādu faktoru, ka iegādāties mājokli pilsētā ir mūsdienīgi. Iedzīvotāju tendence pārcelties aiz Rīgas robežām šodien, pēc ekspertu domām, tomēr aizvien vairāk izzūd. Turklāt tas notiek, neraugoties uz aizvien kārdinošākajiem attīstītāju piedāvājumiem. Protams, mājokļa problēmu ir iespējams risināt arī pavisam radikāli. Ja jau nemierīgā, izplūdes gāzēm pilnā pilsēta ir tik ļoti apnikusi, bet pārcelties uz priekšpilsētu iepriekš minēto iemeslu dēļ nav vēlēšanās, var izvēlēties sev mājvietu kādā no mazpilsētām. Ne viena vien Latvijas pilsēta pašlaik attīstās tikpat iespaidīgos tempos kā Rīga. Tur tiek celtas mūsdienīgas rūpnīcas, tātad ir plašas perspektīvas darba meklējumiem. Turklāt arī atpūtas brīžiem te var izvēlēties sirdij tīkamas nodarbes. Tiesa, pagaidām to, kas, izvēloties nākamo mājvietu, izšķiras par tik radikālu soli, nav daudz. Tomēr līdz ar Latvijas ekonomikas tālāku izaugsmi šāda tendence var iezīmēties aizvien redzamāk. ...un tomēr – vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kas pat nespēj iedomāties dzīvi ārpus Rīgas: iespējas iegūt izglītību šeit ir plašākas, turklāt daudzu biznesa virzienu veiksmīga attīstība un līdz ar to arī darba iespējas ir saistītas tieši ar uzņēmumu atrašanos galvaspilsētā.


Sapņi piepildās
Sarunās ar ārpilsētas māju īpašniekiem atklājas, kādēļ viņi savu izvēli dzīvot Pierīgā vērtē tik pozitīvi. Šeit tomēr dzīvei ir cits temps un likumi. Neraugoties uz aizvien lielāku nomaļu industrializāciju, piepilsētas rajonos ir ne tikai cits gaiss, bet arī savādāka attieksme pret dzīvi. Transporta problēmas? Bet var taču sākt darba dienu arī mazliet agrāk vai mazliet vēlāk. Var vispār strādāt mājās – pie datora, bet uz darbu aizbraukt laiku pa laikam. Un arī sastrēgumi nebūt nav pastāvīgi... Aptuveni šāds ir vidējā piepilsētas iedzīvotāja viedoklis. Viņi uzskata, ka visas neērtības kompensē spirgtais vējš, mežs, tuvējā upīte vai ezers un ekoloģiskā situācija. Ikvienam, kas izvēlējies dzīvošanu rindu mājas, kotedžu ciematā vai individuālā mājā, ir pa spēkam padarīt dzīvi labiekārtotu un vairāk piesātinātu nekā pilsētā. Starp citu, pēdējā laikā daudzi attīstītāji ir sapratuši, ka mūsdienu ārpilsētas mājokļa pircēji ne pārāk tiecas iegādāties dzīvokļus rindu mājās. Mazāk kļuvis arī to, kuri izvēlas privātmājas. Šobrīd daudzi vēlas iegādāties ārpilsētā tieši dzīvokli. Vēlams gan, lai jaunā mājokļa tuvumā būtu jūra vai ezers un lai pa tā logu būtu redzams kāds stūrītis meža. Šādi dzīvokļi ir pieprasīti acīmredzot tādēļ, ka tas ir sapņa piepildījums cilvēkiem, kas vēlas dzīvot pie dabas, tomēr baudīt arī visas pilsētas ērtības. Paanalizējot to cilvēku slāni, kuri vēlas mainīt savu dzīvesvietu pilsētā pret mājokli piepilsētā, var secināt, ka lielākoties tās ir jaunas vai salīdzinoši jaunas ģimenes, kurās parasti ir viens vai divi bērni un, kā likums, stabili un pietiekami augsti ienākumi. Atsevišķa iedzīvotāju kategorija – tie ir pensijas vecuma cilvēki. Arī viņi labprāt dodas dzīvot pie dabas, ārā no pilsētas, protams, ja to ļauj viņu sociālais un, galvenais, materiālais stāvoklis. Tos, kas dzīvošanai ir izvēlējušies māju mazpilsētā vai lauku rajonos, sadzīviskas neērtības nebaida. Ja vien ir finanses, visas sadzīves problēmas tiek atrisinātas. Jautājums ir tikai par to līdzekļu daudzumu, kas ieguldīts, piemēram, dzeramā ūdens vai notekūdeņu attīrīšanā, citiem vārdiem sakot, ticis investēts dzīves kvalitātē.


Ko un par cik
Šodien jauna dzīvokļa iegāde Rīgā, turklāt nevis pašā centrā, bet, piemēram, Pļavniekos vai Mežciemā, izmaksā aptuveni 1700 – 2000 eiro par kvadrātmetru. Šī cena, protams, «dreifē» saistībā ar zināmiem inflācijas procesiem un valdības cīņu pret tiem. Taču tā tik un tā ir orientējoša. Līdz ar to iegādāties 70 kvadrātmetru plašu mājokli (ne vislielāko trīsistabu dzīvokli) ir iespējams par aptuveni 119 000 eiro. Bet ko un par cik var iegādāties ārpus Rīgas? Par 60 000 eiro var iegādāties tādu pašu, ja ne lielāku dzīvokli Ogres rajonā. Arī vietās, no kurienes līdz galvaspilsētai Foto: JP arhīvsvar aizbraukt tikai 20 – 30 minūtēs. Savukārt Daugavpilī līdzīgu mājokli, tas ir, ne visplašāko trīsistabu dzīvokli, var iegādāties pat par 40 000 eiro. Bet no turienes uz darbu Rīgā diezin vai izdosies izbraukāt, tātad darbs jāmeklē uz vietas. Trīsistabu dzīvoklis rindu mājā netālu no Rīgas izmaksās aptuveni 200 000 eiro. Iegādājoties mazstāvu māju ar ērtu plānojumu Vidzemes jūrmalā, būs jāšķiras aptuveni no 300 000 eiro. Tuvāk Rīgai privātmāju cenas svārstās plašā amplitūdā – no 250 000 līdz gandrīz 1 000 000 eiro un pat vairāk. Protams, ja nākamais jaunās mājas iemītnieks iecerējis iegādāties īpašumu uz pašreizējā mājokļa pārdošanas rēķina, viņam rūpīgi jāaprēķina visas šī darījuma nianses. Tomēr, kā redzams no aprēķiniem, pārdodot pat divistabu dzīvokli sērijveida mājā par 55-60 tūkstošiem eiro, var iegādāties lielisku dzīvokli Ogres vai Jelgavas tuvumā. Ir gadījumi, kad cilvēki pārdod, piemēram, vienistabas dzīvokli Rīgā par 50 tūkstošiem eiro, iegādājas mazgabarīta trīsistabu dzīvokli Dagdā, kas maksā ne vairāk kā 15 000 eiro. Par atlikušo naudu viņi nopērk automašīnu un vēl atlicina līdzekļus sadzīvei. Protams, tā nav izeja aktīvajiem un jaunajiem. Tomēr redzams, ka daļa šādu jauno un aktīvo tomēr izvēlas pārcelties uz dzīvi ārpus Rīgas.


Vera Dmitrenko,
kompānijas LatInVi valdes locekle:
- Mūsu kompānija attīsta dažādus projektus kā galvaspilsētā, tā arī aiz tās robežām. Domāju, mājokļa atrašanās vieta ir atkarīga no daudziem faktoriem, no kuriem galvenie ir pircēja sociālais un materiālais stāvoklis. Tāda ir pašreizējā tirgus tendence: katrs iegādājas to, kas viņam nepieciešams un kas piesaista. Esam novērojuši, ka pensijas vecuma cilvēki un ģimenes ar bērniem visbiežāk izvēlas dzīvot nevis pilsētā, bet netālu no tās. Un šādām prioritātēm ir acīmredzami iemesli: piepilsētā ir tīrāks gaiss, lielāki plašumi. Jā, un arī dzīvokļi šeit ir mazliet lētāki. Šie apsvērumi bija noteicošie, kad izlēmām attīstīt vienu no mūsu jaunajiem projektiem netālu no Rīgas. Precīzāk gan būtu sacīt: tas atrodas gandrīz pilsētā. Līdzās – ērta, plaša šoseja, daudz veikalu. Tomēr šeit valda klusums.

Aleksejs Haļavins,
kompānijas Neis īpašnieks:
- Es esmu pārliecināts, ka mūsdienās nav nekādu kritēriju, pēc kuriem viens izvēlas dzīvošanu pilsētā, otrs – piepilsētā. Viss slēpjas... pašos attīstītājos. Konkrēti: izstrādājot projektu, precīzāk, vēl tā apdomāšanas stadijā, nepieciešams izlemt, kam tiek būvēts attiecīgais mājoklis. Mājas bez adresāta tā arī tiek radītas – kā mājas bez adresāta. Pat to arhitektūra ir neizteiksmīga un pelēka. Bet tās mājas, kuras ir papildinātas ar filozofiju, radītas noteiktam iedzīvotāju slānim, vienmēr būs pieprasītas gan galvaspilsētā, gan aiz tās robežām. Viss pārējais ir otršķirīgs. Bez šaubām, objekta atrašanās vieta izsaka tikpat kā visu. Tomēr liela nozīme ir arī apkārtējai videi. Protams, to var pacensties iekārtot pašu spēkiem, taču tas ir sarežģīti un ne vienmēr vainagojas panākumiem. Labāk, ja šādu vidi topošās būvniecības vietā jau radījusi pati daba. Tikai tad, ja tiek ievēroti visi iepriekšminētie nosacījumi, cilvēki var precīzi secināt: jā, šī māja vai dzīvoklis ir tas, ko viņi jau sen ir meklējuši. Turklāt, visdrīzāk, šādā ēkā izvēlēsies dzīvot relatīvi domubiedri, kas jau atkal radīs noteiktu, pozitīvu gaisotni. Manuprāt, cenām mūsdienās nav īpaši būtiskas nozīmes, it īpaši tādēļ, ka tās šodien atrodas laidena krituma procesā. Jā, un arī robeža starp pilsētu un nepilsētu mūsdienās ir gana izplūdusi.