Lielākā daļa – nogaida
Tirgus dalībnieki uzskata, ka pašlaik jauno projektu tirgū valdošajai nogaidošajai patērētāju pozīcijai ir īslaicīgs raksturs. Protams, sākotnēji pieprasījuma samazināšanās notikusi, jo pēc inflācijas apkarošanas plāna ieviešanas interesi par īpašumu iegādi jaunajos projektos zaudējuši tā dēvētie spekulanti, turklāt tikusi apgrūtināta kredītu saņemšanas iespēja arī tiem cilvēkiem, kas plānojuši mājokli iegādāties dzīvošanai. Lielu daļu potenciālo mājokļu pircēju tomēr veido iedzīvotāji, kas, vērojot jukas tirgū un cerot uz nekustamā īpašuma cenu kritumu, pagaidām vilcinās pieņemt lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Pēc speciālistu domām, šāda situācija nevar turpināties ilgstoši, un, tiklīdz cilvēki sapratīs, ka jauno projektu tirgū nekāda būtiska cenu samazināšanās nav sagaidāma, situācija normalizēsies un tirgus aktivitāte atjaunosies. „Mēdz teikt, ka lietas jāpērk tad, kad visi tās pārdod, un jāpārdod tad, kad visi tās pērk. Un šajā teicienā ir zināma loģika: šobrīd, kad tirgus ir neaktīvs, pastāv liela iespēja izvēlēties. Un cilvēki, kas spēj domāt ilgtermiņā, tā arī dara, jo saprot, ka šī krīze ir īslaicīga,” uzskata SIA Immostate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Tirgus attīrās
Izmaiņas jauno projektu tirgus situācijā tomēr ir radījušas grūtības daļai attīstītāju. It sevišķi smagi tās atsaucas uz atsevišķām mazajām nekustamā īpašuma attīstīšanas firmām, kurām līdz ar pircēju intereses samazināšanos un jaunā – patērētāju – tirgus veidošanos ir problēmas nodrošināt finansējumu iesākto vai iecerēto projektu tālākajai attīstībai. Līdz ar to atsevišķu jauno projektu attīstība tiek bremzēta vai pat apturēta. Runājot par nākotnes konsekvencēm šai situācijai, tirgus eksperti uzsver, ka šo procesu tomēr var vērtēt kā tirgus stabilizāciju. „Pozitīvā lieta ir tā, ka nekustamā īpašuma tirgus sāk zināmā mērā attīrīties no neprofesionāliem projektu attīstītājiem, kuru darbības pamatā ir koncepcija: „Es celšu šeit māju!” Rezultātā tirgū paliks nopietnas, stabilas kompānijas, kas spēs piedāvāt kvalitatīvu produktu,” uzskata SIA Kolonna Nekustamie īpašumi direktore Inga Piterniece. Viņa prognozē, ka jau nākamajā gadā jauno projektu tirgū ļoti izplatīta parādība būs kompāniju apvienošanās. Turklāt, ja līdz šim jaunie projekti tiek atpazīti galvenokārt pēc to nosaukumiem, tad jau nākamajā gadā var sagaidīt, ka daudz lielāka vērība tiks
pievērsta projektu attīstīšanas uzņēmumu tēlam un projekta reputācijā liela nozīme būs tieši attīstīšanas uzņēmuma vārdam. „Notiks daudz aktīvākas attīstītāju zīmolu reklāmas kampaņas. Ja agrāk neviens nevarēja pateikt, cik vispār ir attīstītāju tirgū un kas ir tie lielākie, tad nākošgad tas būs pavisam skaidri redzams,” ir pārliecināts Pilsētmāju institūta Urban Art nekustamo īpašumu projektu attīstības direktors Ilvars Metnieks.

Dažādi izdzīvošanas paņēmieni
Tirgus profesionāļi piedāvā vairākus variantus, kā attīstītājiem rīkoties pašlaik sarežģītajā tirgus situācijā. Viens no ieteikumiem ir nebaidīties izmantot konsultāciju firmu pakalpojumus, kas palīdzētu atrast veidu, kā iecerētā projekta attīstību veidot tālāk. Ja projektu neizdodas realizēt kā dzīvojamo nekustamo īpašumu, tad, iespējams, to ir mērķtiecīgi pārplānot, attīstot kā komercobjektu, vai arī zināmu daļu platības atvēlēt komerctelpām. Arī finansējuma piesaistīšanai var izmantot dažādas metodes: pastāv iespēja atrast investoru, pārstrukturēt finansēšanas shēmas uzņēmuma iekšienē vai arī emitēt uzņēmuma akcijas. Piemēri, kad nekustamo īpašumu attīstītāji piesaista papildu finansējumu konkrēta projekta realizēšanai tieši ar akciju emisijas starpniecību, Latvijas tirgū jau eksistē, turklāt nevis viens, bet vairāki. Mājokļu izīrēšanu jaunajos nekustamā īpašuma projektos tirgus speciālisti uzskata par īstermiņa risinājumu, kas varētu būt aktuāls attīstītājiem tikai uz zināmu laiku – kamēr dzīvokļi nav atraduši savus pircējus. „Līdz šim mēs vēl nebijām saskārušies ar korekcijām nekustamā īpašumu tirgū, šī ir pirmā pieredze. Līdz ar to mums nav uzkrāta imunitāte pret šādiem pavērsieniem. Kad būs nākamā vai aiznākamā cenu korekcija, neviens vairs tik emocionāli uz šo jautājumu nereaģēs. Profesionāli attīstītāji ārvalstīs uz šo lietu skatās ar vēsu prātu. Viņi drīzāk kalkulē – mēģina veidot tabulas un stratēģijas, kurā brīdī tirgus atdzīvosies,” uzskata Pilsētmāju institūta Urban Art nekustamo īpašumu projektu attīstības direktors Ilvars Metnieks.


Līdz piesātinājumam – tālu
Dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus vēl ir tālu no sava piesātinājuma. (Dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju, pat saglabājoties būvniecības tempiem, kādi tie bija pērn, vēl gadiem ilgi nebūtu pietiekami liela.) Līdz ar to tiek prognozēts, ka pašreizējā situācija, kad daļa iecerēto projektu tiek aizkavēta, pēc zināma laika varētu rezultēties ar piedāvājuma samazināšanos. „Tas, kas uzbūvēts pašlaik, būs pārdots, savukārt pašreizējā daudzu projektu apturēšana vai kavēšanās būs radījusi situāciju, ka jaunu – tikko kā pabeigtu – mājokļu piedāvājums tirgū būs niecīgs,” uzskata Vestards Rozenbergs. Attiecīgi līdz ar ierobežotu piedāvājumu parādīsies jauna cenu pieauguma tendence. Šo situāciju vēl vairāk varētu veicināt padomju laika dzīvojamais fonds, kas, grozies kā gribi, jaunāks nepaliek, turklāt nebūt netiek aktīvi renovēts.

Nākotnes akcents – kvalitāte
Līdztekus tirgus stabilizācijai pircēju aktivitātes pieaugumam un kompāniju apvienošanās procesiem tiek prognozēts, ka nākamajā gadā tirgū parādīsies jauni liela mēroga spēlētāji, kas iesaistīsies īpaši vērienīgos pilsētbūvniecības projektos. Līdz ar to nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā aizvien intensīvāk tiks piesaistīts ārvalstu kapitāls. Priekšplānā izvirzīsies projektu kvalitāte. Notiks cenu diferenciācija, un tas būs vērojams ne tikai starp jauno projektu un otrreizējo tirgu, bet arī paša jauno mājokļu tirgus iekšienē. Šī procesa pamatā būs kvalitatīvi atšķirīgas projektu koncepcijas, parādīsies, piemēram, jauna tipa superekonomisku mājiņu vai vasarnīcu ciematiņi. Cenšoties piedāvāt pēc iespējas atšķirīgākus un kvalitatīvākus mājokļus, attīstītāji nāks klajā ar patiesi unikāliem projektiem un interesantiem arhitektoniskiem risinājumiem. Nākotnē jauno projektu attīstītāji raugās optimistiski un esošo situāciju uzskata par spēku un profesionalitātes pārbaudi. ...Un kādēļ gan ne? – tieši optimistiem taču pieder pasaule.