Gan attīstītāji, gan Rīgas domes speciālisti atzīst, ka Purvciemā un Pļavniekos brīvas zemes jauno projektu attīstīšanai paliek aizvien mazāk. Vairumam apbūvei paredzēto teritoriju jau ir atradušies īpašnieki, un šobrīd tās tiek attīstītas. „Protams, kad tiks apbūvēti visi apbūvei piemērotie zemes gabali, attīstības temps samazināsies,” saka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis. „Taču tas nenotiks ne šogad, ne tuvāko pāris gadu laikā.”

Purvciems šodien
Purvciems vienmēr bijis prestiža rajons. Vēl padomju laikos iedzīvotājus vilināja plašā izvēle – te uzceltas Hruščova un lietuviešu projekta ēkas, kā arī 103., 119., 467. un 602. sērijas mājas. Biķernieku ielas pusē atrodas vecais Purvciems, kur saglabājusies mazstāvu apbūve. P.Strancis Purvciema popularitāti skaidro ar vairākiem apstākļiem. Viens no straujās jauno projektu attīstības priekšnoteikumiem – pietiekami daudz brīvas zemes, kas pagājušā gadsimta 90. gados tika atdota vēsturiskajiem privātīpašniekiem vai tika piešķirta kā kompensācija. Ilgstoši šī zeme palikusi neapbūvēta, taču, palielinoties pieprasījumam, radies arī piedāvājums. Tāpēc tagad Purvciemā iespējams iegādāties ļoti dažādus īpašumus – šeit tiek celti gan dažādu klašu dzīvojamie nami, gan komercobjekti. 2007. gadā Purvciemā iecerēts nodot ekspluatācijā vismaz astoņus daudzdzīvokļu namu projektus, nākamajā gadā – vēl divus. Starp lielākajiem nākotnes projektiem var minēt SIA Eiromāja ieplānoto apbūvi Deglava ielā, kur līdz 2009. gada beigām iecerēts uzbūvēt 328 dzīvokļus un trīs stāvus komerctelpu. Lielākie mikrorajona plusi, kas piesaista iedzīvotājus, ir ļoti labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma un plaša sabiedriskā infrastruktūra – daudz veikalu, bērnudārzu, skolu, atpūtas centru un sporta klubu. Būtisks veiksmes priekšnoteikums ir centra tuvums. Cilvēki, kas mitinās centram tuvākajās Purvciema daļās, nereti apgalvo, ka patiesībā jau dzīvo centrā. Attālums tiešām nav liels, turklāt mikrorajons ir pietiekami zaļš un kluss, te nav rūpniecisku objektu. Šīs Purvciema priekšrocības nezaudēs savu nozīmi arī nākotnē, kad attīstības tempus stabilizēs apbūvei piemērotas zemes trūkums.

Jāmeklē kompromiss
Tomēr ne visi priecājas par straujo attīstību. Nereti iedzīvotāji jauna nama celtniecību netālu no savām mājām uzskata par uzbrukumu viņu dzīves komfortam. Tāpēc Purvciema jauno projektu sabiedriskās apspriedes ir visskaļākās – ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Par nebijušu precedentu Latvijas nekustamo īpašumu attīstības vēsturē izvērtās šā gada augustā notikusī 16 stāvu ēkas Pūces ielā būvniecības ieceres prezentācija, kuras laikā iedzīvotāji – gan projekta atbalstītāji, gan pretinieki – kliedza un apsaukāja cits citu necenzētiem vārdiem tik skaļi, ka runāto nebija iespējams protokolēt. Būvvalde pasludināja sapulci par nenotikušu, un nākamo apspriedi, lai atvēsinātu sakarsušos prātus, jau bez starpgadījumiem novadīja policijas uzraudzībā. Vai nākotnē situācija nekļūs vēl dramatiskāka? P.Strancis paskaidro: „Sabiedriskās apspriešanas šobrīd organizējam visām lielām celtniecības iecerēm. Attīstītāji par to nepriecājas, taču iedzīvotāju interese par būvniecību tuvākajā apkārtnē ir pārāk liela, lai to ignorētu. Universālu padomu situācijas uzlabošanai nav – jāmeklē kompromiss. Attīstītājiem jācenšas saprotami izskaidrot savas ieceres, un sabiedrībai jāciena svešs privātīpašums.” Gluži nevilšus jāatminas Kurta Vonnegūta vēlējums: „Mazāk mīlestības, vairāk pieklājības!”


Veiksmīgs turpinājums
Pļavnieki ne vien Rīgas kartē redzami kā Purvciema turpinājums – mikrorajons pārņem arī „lielā brāļa” straujās attīstības tendences. Laika posmā starp 2006. gada martu un novembri Pļavnieku dzīvokļi jaunajos projektos veidoja tikai 3%, bet 2007. gada februārī Pļavnieku dzīvokļi veidoja jau 47% jauno dzīvokļu piedāvājuma, liecina BIC Jaunie Projekti Analītikas nodaļas apkopotie dati. Lielākais projekts, ko nākotnē iecerēts attīstīt Pļavniekos, ir jaunais mikrorajons Soleville – tā attīstītāji iecerējuši līdz 2014. gadam uzbūvēt 2600 dzīvokļu, četrus bērnudārzus, veselības centru un vairākus veikalus. Tas ir vērienīgākais nekustamo īpašumu projekts Rīgā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Saskaņā ar Attīstības plānu Pļavniekos paredzēts celt galvenokārt daudzstāvu dzīvojamās mājas (7-9 stāvi). Atbilstoši plānam Pļavnieku centrs atrodas Saharova un Keldiša ielu krustojumā. Saharova ielā, kur jau no padomju laikiem saglabājusies vislabākā infrastruktūra, iecerēta koncentrēta jaukta rakstura apbūve – šeit var celt gan dzīvojamās mājas, gan darījumu un sabiedriskās iestādes līdz pat 13-17 stāvu augstumam. Keldiša un Lubānas ielas krustojuma apkaime atvēlēta rūpnieciskajai apbūvei. Iecerēts saglabāt agrāk izveidotās zaļās zonas. Jaunas attīstības iespējas piedāvā arī tās Pļavnieku teritorijas, kas pagaidām atrodas moratorija zonā. Lai attīstītu tajās projektus, ir jāizstrādā detālplānojums. Jauno projektu attīstīšana šajos zemesgabalos attīstītājiem varētu prasīt nedaudz vairāk laika, taču ļautu izvairīties no konfliktiem ar apkārtējo namu iemītniekiem, kas nebūt nepriecājas par savu iekšpagalmu apbūvi. Pozitīvu impulsu Pļavnieku attīstībai varētu sniegt arī aktīvā celtniecība Dreiliņos, kur daudzdzīvokļu mājas ceļ gan Rīgas pašvaldība, gan vairāki privātie uzņēmēji. Ja Pļavnieki kļūtu par teritoriju, kas savieno Dreiliņus ar centru, mikrorajona attīstības potenciāls vairakkārt pieaugtu.


Pļavnieki gaida komercattīstītājus
Uzlabojumus nākotnē gaida Pļavnieku sociālā infrastruktūra. Mikrorajonam būtu nepieciešams vairāk biroju, veikalu, skolu, bērnudārzu, atpūtas un sporta iestāžu. „Vērtējot apjomīgos projektus mikrorajonā, kā, teiksim, Astra Lux, man mazliet žēl, ka lielie nami paredzēti tikai dzīvošanai. Labāk būtu, ja Pļavniekos vadītājsbūtu vairāk darbavietu. Tas samazinātu iedzīvotāju pārvietošanās nepieciešamību, tādējādi, iespējams, mazinot satiksmes sastrēgumus, turklāt mikrorajona iemītniekiem būtu iespēja saņemt ar ikdienā nepieciešamos pakalpojumus turpat – Pļavniekos. Protams, tirgus pieprasījums rada piedāvājumu, un attīstītāji pamazām kompensē trūkstošo,” vērtē P.Strancis.


Uz Pļavniekiem – ar tramvaju
Lai gan Pļavnieku un Purvciema iedzīvotājiem būtu grēks sūdzēties par mazattīstītu sabiedriskā transporta sistēmu, nākotnē tā varētu kļūt vēl labāka. Rīgas attīstības plāns 2006.-2018. gadam paredz ieceri nākotnē Purvciemu, Pļavniekus un centru savienot ar tramvaju līniju. Tomēr Purvciema un Pļavnieku iemītniekiem nāksies pagaidīt līdz jaunās līnijas izveidei. Maršruta izbūve ir cieši saistīta ar sabiedriskā transporta sistēmas finansējumu kopumā, taču pagaidām valsts šo jomu neuzskata par prioritāru. Turklāt, lai izbūvētu jaunu tramvaju līniju, jāatpērk vairāki zemes gabali, bet vienoties par šādiem pirkumiem ātri nav iespējams, skaidro P.Strancis.

Renovēt vai nojaukt?
Viena no Pļavnieku un Purvciema sāpīgākajām problēmām ir vecā apbūve. Padomju laikos celto namu tehnoloģiskā un celtniecības kvalitāte nav pārāk laba, un ēkas neatbilst mūsdienu vajadzībām. Jau šodien vairums padomju laikā celto daudzdzīvokļu bloku māju būtu nopietni jārekonstruē – jānomaina logi un inženiertehniskās sistēmas, jāsakārto kāpņu telpas, jāsiltina sienas un jumti. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo ir daudz paņēmienu novecojuša dzīvojamā fonda uzlabošanai. Piemēram, Austrumberlīnē pēc dzīvokļu privatizācijas bagātā Berlīnes pašvaldība pamazām atpirka dzīvokļus no īpašniekiem un nopietni renovēja novecojušās mājas. Tikpat labi to var paveikt privāts attīstītājs. Iespējams, atsevišķus vecos namus varētu nojaukt pavisam un to vietā ar laiku taptu jaunas ēkas. Taču Rīgā dzīvojamā fonda uzlabošanu kavē sadrumstalotās īpašumtiesības un neadekvāti augstās cenas pat par novecojušiem īpašumiem. „Motivācija sakārtot vecās mājas būtu daudz lielāka, ja vien pircēji skatītos ne tikai uz vietu, kur atrodas nams, bet arī uz tā tehnisko stāvokli un ērtību līmeni, ko miteklis var piedāvāt. Būtiska ir arī iedzīvotāju vēlme sakārtot savu vidi. Daudzdzīvokļu nama iemītnieki, pat nebūdami īpaši turīgi, var vienoties par aizdevuma ņemšanu bankā mājas renovēšanai, ja apzinās ieguvumus nākotnē,” skaidro P.Strancis. Šādiem risinājumiem ir pozitīvi piemēri ne vien Rīgā, bet arī ārpus Rīgas pilsētas.

Arnis Kaņepe,
AFI Europe biznesa attīstības vadītājs:
- Pļavnieki ir zaļš mikrorajons ar labi attīstītu infrastruktūru: veselības centriem, skolām, bērnudārziem, veikaliem utt. Šīs vērtības arī ir Pļavnieku mikrorajona galvenās priekšrocības. Tas bija būtisks priekšnosacījums, lai mēs projektu „Soleville” būvētu tieši Pļavniekos. Pļavnieki ir viens no Rīgas perspektīvākajiem rajoniem. Tā attīstība Rīgas pilsētas plānā ir skaidri noteikta un paredzama līdz 2025. gadam. Rīgas domes Attīstības departamenta pieņemtie lēmumi nākotnē paredz uzlabot transporta satiksmi, paplašinot Deglava un Ulbrokas ielas posmus. Topošais Dienvidu tilts un Slāvu apļa rekonstrukcija Pļavnieku iedzīvotājiem ļaus daudz ērtāk nokļūt pilsētas centrā un Pārdaugavā. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam paredz līdz Pļavniekiem izbūvēt arī tramvaja līniju. Līdz ar šīm izmaiņām transporta shēmā paredzama dinamiska Pļavnieku attīstība un paplašināšanās. Jau tuvākajā laikā Pļavniekos plānots sākt vairāku biznesa centru izveidi un jaunu dzīvojamo ēku būvniecību. Pašlaik apspriešanas stadijā ir akvaparka projekts, bet līdz 2025. gadam Rīgas dome plāno uzcelt četrus atklātos stadionus un vienu slēgto baseinu, vienlaikus saglabājot Pļavniekiem tik raksturīgo zaļo zonu. Patīkami, ka arī mūsu projekts Soleville dos lielu ieguldījumu Pļavnieku attīstībā. Projekta ietvaros 7 gadu laikā papildus jaunām daudzdzīvokļu mājām plānots uzbūvēt arī 4 jaunus bērnudārzus, sporta un veselības centru, veikalus, vairākus sporta un bērnu atpūtas laukumus, beķereju, kā arī izveidot parku – pilsētdārzu, ko iekļaus jaunās ēkas.

Signe Saliete,
SIA Dzimtā Sēta tirdzniecības daļas vadītāja:
- Purvciems un Pļavnieki ir brīnišķīgi mikrorajoni, vērtējot no visiem aspektiem: ļoti ērta satiksme ar pilsētas centru un citām pilsētas daļām, labi attīstīta infrastruktūra: ceļi, autostāvvietas, veikali, bērnudārzi, skolas u.c. Galvenā šo mikrorajonu problēma, lai cik savādi tas liktos, ir inženierkomunikācijas. Šodien Purvciema un Pļavnieku apbūve ir ļoti blīva, un pirms daudziem gadiem izveidoto komunikāciju kapacitāte ir tai nepietiekama, turklāt ir situācijas, kad objektus pie esošajām komunikācijām ir grūti pievienot. Tāpēc attīstītājiem reizēm nākas risināt šo problēmu pašu spēkiem. Šie rajoni ir perspektīvi mitekļu būvēšanai. Daudzi grib te dzīvot. Tie, kas nodzīvojuši Purvciemā vai Pļavniekos ne vienu desmitgadi vien, negribēs dzīvot, piemēram, Zolitūdē. Daudzi šajos rajonos arī strādā. Un, lai gan attīstībai piemērotu teritoriju kļūst mazāk, arī pašlaik šie mikrorajoni ir vieni no visiekārojamākajiem gan celtnieku, gan īpašnieku vidū.

Kristīne Jasena,
Purvciema projekta pārdošanas vadītāja:
- Domāju, ka svarīgākā un noteicošā priekšrocība nekustamo īpašumu projektu attīstībai ir labā infrastruktūra. Purvciemā ir labi attīstīta transporta kustība, kas nerada grūtības nokļūt vēlamajā vietā. Viss nepieciešamais atrodas tuvumā – tirdzniecības centri, skolas, bērnudārzi, izklaidēm un sporta aktivitātēm paredzētie kompleksi. Galvenais, kas varētu bremzēt nekustamo īpašumu projektu attīstību – Purvciemā izsīkst apbūves zemesgabalu piedāvājums. Turklāt attīstītājiem ne vien Purvciemā, bet arī visā Rīgā un valstī ir jāsaskaras ar lielu birokrātiju, saskaņojot projektus. Celtniecības materiālu izmaksas strauji paaugstinās, tāpēc ir grūti veikt precīzus projekta aprēķinus. Protams, jāmin arī darbaspēka trūkums celtniecības nozarē. Prognozējot nekustamā īpašuma tirgus attīstību Purvciemā, jāatceras, ka to lielā mērā ietekmē politiskā un ekonomiskā situācija valstī. Visticamāk, Purvciema mikrorajona attīstība nebūs vairs tik strauja kā agrāk, bet gan stabila.

Mareks Kļaviņš,
NCC Konstrukcija Valdes loceklis, Attīstības daļas vadītājs:
- Galvenās Purvciema priekšrocības ir atrašanās vieta, centra tuvums un attīstīta infrastruktūra. Tas ir salīdzinoši zaļš rajons, ar labām iespējām novietot automašīnu. Viena no būtiskākajām attīstītāju problēmām Rīgā ir elektrības jaudu trūkums. Visos mikrorajonos attīstītājiem šķēršļus rada birokrātija valsts iestādēs un institūcijās – „Latvenergo”, „Rīgas Siltumā”, „Rīgas Gaismā”, „Lattelecom” u.c. Bieži vien iestādēm nav pat precīzas informācijas par savu komunikāciju izvietojumu. Šobrīd Purvciems jau ir diezgan blīvi apbūvēts un ēku iekšējo kvartālu apbūve vairs nenotiek. Lai arī pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir liels, kopumā tirgus attīstība ir pierimusi sakarā ar izmaiņām likumdošanā un inflācijas apkarošanas pasākumiem. Tāpēc tuvākajos gados attīstība notiks, tikai tā būs lēnāka nekā līdz šim. Saglabāsies arī pieprasījums, tikai tagad dzīvokļus iegādāsies gala patērētāji, nevis spekulanti. Kredīti vairs nav viegli pieejami, kā tas bija agrāk, un pašreizējie bankas kredīta piešķiršanas nosacījumi ir samazinājuši potenciālo pircēju loku.