Dzīvojamo vienību skaits: jūtams pieaugums
Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem (valdības iniciētie pasākumi cīņai pret inflāciju, stingrāka kreditēšanas politika u.c.), Latvijas jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgus, tāpat kā līdz šim, attīstās strauji. To apliecina Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļas rīcībā esošā informācija: no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. oktobrim potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts par 52% vairāk dzīvojamo vienību nekā analogā laika periodā pagājušajā gadā (skatīt 1. tabulu). Savukārt šajā periodā izsludināto projektu skaits samazinājies par 8%, un rezultātā vidējais dzīvojamo vienību skaits uz katru projektu ievērojami pieaudzis (par 65%). Vidējā mājokļu skaita galvenais katalizators ir liela mēroga projektu attīstība un realizācija. Piemēram, pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos tādu projektu skaits, kuros piedāvāts uzbūvēt vairāk nekā 200 dzīvokļu katrā, sasniedza septiņus, bet šogad minētajā laika periodā šādu projektu ir jau 14. Turklāt pērnā gada lielākais projekts (Dzimtā sēta 7) ietver sevī 630 dzīvokļus, bet grandiozais, šogad izsludinātais projekts Soleville – 2220. Apskatāmo periodu raksturojošo datu kopsavilkums arī liecina par augstu attīstītāju aktivitāti: no 2007. gada 10. septembra līdz 10. oktobrim tirgū tika izziņoti 13 jauni daudzdzīvokļu māju projekti, kuros ieplānots uzbūvēt 653 dzīvojamās vienības (skatīt 2. tabulu). Salīdzinot ar analogu periodu pagājušajā gadā, tas ir attiecīgi par 18% un 114% augstāks rādītājs. Interesanti, ka pēdējā mēnesī (no 10. septembra līdz 10. oktobrim) lielākais jauno mājokļu piedāvājums (70%) ir bijis vērojams Rīgas rajonā. Šo situāciju var pamatot ar to, ka salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas reģioniem šeit dzīvokļu vidējās cenas pieaug straujāk, turklāt attīstītāju lēmumus ietekmē arī galvaspilsētā vērojamais augstais konkurences līmenis un brīvu apbūvējamo teritoriju trūkums.

Šis un pagājušais gads: līderu maiņa
Lielākā jauno dzīvokļu piedāvājuma daļa šī gada deviņos mēnešos tradicionāli koncentrējas Rīgas mikrorajonos. Turklāt salīdzinājumā ar analogu periodu pērn tā augusi par 13% (skatīt 1. tabulu). Turklāt notikušas kardinālas izmaiņas jauno dzīvokļu skaita sadalījumā pa mikrorajoniem. Jāuzsver būtiskākās no tām: pirmkārt, iepriekš vispopulārāko mikrorajonu trijniekā atradās Mežciems, Purvciems un Ziepniekkalns. Tieši šeit koncentrējās 57% no kopējā mājokļu skaita daudzdzīvokļu mājās (skatīt 1. attēlu). Savukārt pašlaik pirmās vietas šajā ziņā ieņem Pļavnieki un Ķengarags, bet Purvciems no otrās pozīcijas ir pārvietojies uz trešo. Turklāt jaunā līderu trijnieka piedāvājuma daļa palielinājusies līdz 72% (skatīt 2. zīmējumu). Otrkārt, Mežaparks un Torņakalns, kas agrāk nebija apbūvei pievilcīgāko mikrorajonu skaitā, šobrīd ieņēmuši ceturto un sesto pozīciju, izspiežot no sešnieka Mežciemu un Imantu. Treškārt, piedāvājuma īpatsvars pārējos galvaspilsētas mikrorajonos samazinājies par 11%.

Attīstītāju priekšroka: celtniecībai vai rekonstrukcijai?
Tā kā ēku rekonstrukcija (inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, dzīvokļu pārplānošana, ēku fasādes atjaunošana utt.) salīdzinājumā ar celtniecību «no nulles» prasa apjomīgākus kapitālieguldījumus, attīstītāji dod priekšroku ēku būvēšanai no jauna. Pēdējā laikā interese par to ir vēl vairāk palielinājusies: laikā no 2006. gada 10. janvāra līdz 10. oktobrim jauno daudzdzīvokļu namu projektu daļa bija 78%, bet analogā periodā šogad tā sasniedza 88% (skatīt 3. zīmējumu).

Cenu pieauguma tempi: situācija mainījusies
Jāpiebilst, ka pašlaik, pēc absolūtajiem cenu rādītājiem, tāpat kā iepriekš, līderpozīcijās atrodas Rīgas centrs un Jūrmala (skatīt 3. tabulu). Tomēr salīdzinoši augstā cena par vienu kvadrātmetru jaunajos dzīvokļos ir kļuvusi par galveno iemeslu ne tikai viszemākajam cenu pieaugumam, bet arī cenu pieauguma tempu ikmēneša samazinājumam: no 2005. gada 10. oktobra līdz 2006. gada 10. oktobrim galvaspilsētas centrā un Jūrmalā cenas paaugstinājās vidēji par 2% mēnesī, bet kopš pērnā gada 10. oktobra šis vidējais mēneša pieaugums bijis attiecīgi 0,7% un 0,3%. Līdzīga situācija vērojama arī Rīgas rajonā, kur apskatāmais rādītājs samazinājies vidēji no 5% līdz 4%. Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos, tieši pretēji, cenas turpina savu pārliecinošo augšupeju – vidēji par 3% mēnesī (skatīt 3. tabulu).

Jaunie projekti: plāni izsmelti?
Pēdējā mēneša laikā Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļai kļuvis zināms par plāniem uzbūvēt Latvijā 78 jaunus daudzdzīvokļu māju projektus. To lielākā daļa – vairāk nekā 70% – tradicionāli koncentrēsies galvaspilsētas mikrorajonos. Turklāt no tiem apbūvei pievilcīgākie būs Ziepniekkalns (6 projekti), Purv-ciems un Imanta (pa 5 katrā), kā arī Pļavnieki (4). Tādējādi no 2006. gada 10. janvāra līdz 2007. gada 10. janvārim kopumā saņemta informācija par 466 plānotiem projektiem. Jāpiebilst, ka divi jaunie projekti (Slokas iela 84 un Blaumaņa iela 12a), kas līdz apskatāmajam periodam (no 2007. gada 10. septembra līdz 10. oktobrim) atradās plānošanas stadijā, šodien jau ieguvuši tirgū pieteiktu projektu statusu (skatīt 2. tabulu). Tādējādi, ņemot vērā iegūtos datus par daudzdzīvokļu māju celtniecības plāniem, var sagaidīt, ka nākotnē apskatāmais tirgus piedāvās potenciālajiem pircējiem vēl vairāk dzīvojamo vienību.

1. zīmējums

2. zīmējums

3. zīmējums

1. tabula

2. tabula

3. tabula