Mantotais tirgus
Pašreizējā situācija visu trīs Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgos ir veidojusies diezgan ilgstoši. Lielā mērā to ietekmējis pagātnes mantojums, taču pēdējos gados par svarīgu lielumu kļuvusi arī modernā būvniecība. Strauja nekustamā īpašuma tirgus attīstība pēdējos gados kļuvusi iespējama, pateicoties straujam Baltijas valstu ekonomikas pieaugumam, kas ir viens no augstākajiem Eiropā. Šī procesa dabīga sastāvdaļa ir iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, kas savukārt ietekmē cilvēku iespējas uzlabot savus sadzīves apstākļus. Pieprasījums pēc mājokļiem pieauga, un attiecīgi auga arī mājokļu cenas. Protams, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šie procesi bija atšķirīgi, tāpat kā atšķirīgi ir šo valstu likumi un tradīcijas, kas veidojušās ja ne gadsimtiem, tad desmitgadēm ilgi. Bet nekustamo īpašumu tirgus attīstības procesam visās Baltijas valstīs raksturīgas līdzīgas iezīmes: pirmajā vietā apjomu un ieguldījumu ienesības ziņā ir dzīvokļu celtniecība, otrajā (visdrīzāk, pagaidām otrajā) – komercīpašumu būvniecība, t.sk. rūpniecības zonu attīstīšana. Šī tendence nav nejauša. Visām trim Baltijas valstīm mantojumā tika kas kopīgs – gana apjomīgs padomju gados un vēl pirms tam būvēts dzīvojamais fonds, kas tomēr bija nepietiekams. Tādēļ, tiklīdz tirgus situācija tam bija labvēlīga, aktīvi tika uzsākta jaunu dzīvojamo ēku celtniecība. Un, ja vien ekonomika turpinās attīstīties tādā pašā tempā, tiks veiktas investīcijas arī citos, vēl plašāka mēroga projektos.

Vieni renovē, citi ceļ
Ne visās Baltijas valstīs lielākais akcents tiek likts tieši uz jaunu ēku būvniecību. Piemēram, Tallinas un visas Igaunijas attīstītāji daudz labprātāk iegulda līdzekļus mājokļu renovācijā. Šāds pasākums, izrādās, ir ienesīgs, tādēļ tie, kam ir līdzekļi un būvēšanas iespējas, tiecas ieguldīt tieši ēku renovācijā. Šī tirgus iezīme ir saistīta ar faktu, ka Igaunijā veiksmīgi darbojas dzīvokļu īpašnieku biedrības – struktūras, kas pie mums un kaimiņvalstī Lietuvā vēl ir lielākoties projektu stadijā. Tieši dzīvokļu īpašnieku biedrības kļūst par pasūtītājiem un investoriem šādos projektos. Pieredze šajā ziņā jau ir uzkrāta. Pats galvenais nosacījums, lai renovācija notiktu ātri, kvalitatīvi un līgumā norādītajos termiņos. ...Un šī gana sarežģītā procesa organizatoriem tas izdodas. Renovētie dzīvokļi Igaunijas tirgū ir īpaši pieprasīti. Savukārt Latvijā un Lietuvā renovācijas procesi ir daudz neaktīvāki. Toties Latvija acīm redzami atradusi citu ceļu. Latvija ir līderos pilsētu nomalēs un tuvējos lauku apvidos uzbūvēto ciematu un rindu māju skaita ziņā. Protams, ekonomikas attīstībai un valdības apstiprinātajiem pasākumiem cīņā pret inflāciju ir un būs procesu bremzējoša loma. Tomēr pieprasījums pēc šāda tipa nekustamajiem īpašumiem diezin vai kļūs būtiski mazāks. Nākotnē var prognozēt vēl izteiktāku elitārā un «parastā» nekustamā īpašuma polarizēšanos. Pirmais veids attīstīsies sadārdzināšanās un prestižāku apbūves vietu izvēles virzienā, savukārt otrs kļūs aizvien demokrātiskāks un pieejamāks. Protams, arī Lietuvā un Igaunijā tiek celtas jaunas ēkas. Tikai šīs celtniecības vērienīgums ir mazāks. Piemēram, Lietuvas galvaspilsēta aizņem teritoriju, kas ir vienāda ar Parīzes platību, kur šodien dzīvo vairāk nekā seši miljoni cilvēku, tomēr Viļņā iedzīvotāju ir daudz mazāk. Vārdu sakot, ir kur un kā dēļ attīstīties, nepaplašinot pilsētas teritoriju. Rīgā šādu iespēju ir daudz mazāk. Arī Igaunija ir izvēlējusies savu attīstības ceļu. Ne tikai galvaspilsētā, bet arī Tartu rodas aizvien vairāk daudzstāvu ēku ar 15 - 17 stāviem. Zeme šeit, tāpat kā Rīgā, ir gana dārga, tādēļ dabiska ir vēlēšanās to izmantot pēc iespējas efektīvāk – iebraucot Tallinā no Rīgas vai no Tartu puses, var vērot, kā top jaunā daudzstāvu Tallina. Daudzas augstceltnes, kuras šeit paredzēts uzbūvēt, pagaidām vēl ir projekta stadijā. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī Igaunijas zinātnes pilsētā Pērnavā, kur jau ir uzbūvētas vairākas augstceltnes un ir ieplānots būvēt vēl. Un tas viss notiek, neraugoties uz to, ka šī ir sena pilsēta un daudz ko šeit aizsargā valsts. Savukārt Rīga savu Vecpilsētu sargā visnotaļ rūpīgi. Turklāt nemitīgi tiek mēģināts bremzēt augstceltņu būvēšanu Daugavas pretējā krastā, lai gan saskaņā ar Pilsētas attīstības plānu tieši šeit tās ir paredzētas. Tā ka uzbūvēt īstu augstceltni Latvijas galvaspilsētā nebūt nav vienkārši. Taču daudzi, īpaši ārvalstu investori, kuri piedalās projektos, ir raduši veidu, kā realizēt savus augstceltņu projektus. Un daudzstāvu dzīvojamie kompleksi drīzumā parādīsies arī Pārdaugavā. Nākamā būs Rīgas salu apbūve (projekti atrodas saskaņošanas stadijā) un būvniecība Krasta ielā, kur reizē ar Dienvidu tiltu drīzumā parādīsies jaunas daudzstāvu ēkas. Lietuvā šādu problēmu ir daudz mazāk. Vēsturiskais centrs Viļņā tiek rekonstruēts un renovēts. Ko nepieciešams restaurēt, tas arī tiek restaurēts, un dzīvokļi šajā vietā ir īpaši pieprasīti. Arī dzīvokļu būvniecība Neris upes labajā krastā notiek nesteidzīgi, bet gana pārliecinoši. Un neviens negatavojas tērēt dārgos zemes kvadrātmetrus mazstāvu apbūvei. Protams, viss ir atkarīgs arī no attīstītāju un pircēju izvēles prioritātēm. Daudz lēnīgāk un par zemākām cenām tiek realizēti dzīvokļi, kas atrodas mājās lidostas rajonā, savukārt intensīvāka meklēšana nepieciešama, ja iecerēts iegādāties mājokli Geriniai rajonā vai Ukmerģes ielā. Domājams, ka dzīvokļu būvniecības apjomu pieaugums vēl ilgstoši saglabāsies gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Taču pieprasījuma sadalījumu starp kolektīvo un individuālo apbūvi mainīs daudzi faktori. To vidū – ekonomiskā situācija valstī, tā vai cita veida mājokļu mode, ekoloģiskā situācija un politiskie faktori.

...un fabrikas dūmos
Nē, fabrikas mūsdienās nebūt „nedūmo”, bet, ja tomēr nav gana ekoloģiskas, tās tiek pārceltas ārpus pilsētas; patiesībā gan fabrikas „iet ārā” no pilsētas, pat ja ir ekoloģiskas. Tallinā tā notiek ar daudziem uzņēmumiem. Piemēram, slavenais Kalev no pilsētas centra ir pārcelts uz nomali. Šī pati tendence ir raksturīga arī Latvijai. Piemēram, zeķu gigants Aurora Baltic tagad veiksmīgi strādā Ogrē, bet kādreizējās rūpnīcas vietā – Āgenskalnā pie Māras dīķa – tiek būvēts dzīvojamais komplekss. Gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija mantojumā no varenās padomju valsts ir saņēmusi aptuveni vienādu mantojumu: fabrikas un rūpnīcas, zinātniskos institūtus un noliktavu ēkas. Pārprofilēt tos ir grūti, pārbūvēt neiespējami. Ko darīt? Šķiet, rūpnieciskās būvniecības jomā Latvija, Lietuva un Igaunija atradušas kopīgu ceļu. Vieni uzņēmumi paturēti pilsētās, citi pārvietoti uz nomalēm. Jaunus rūpniecības uzņēmumus sāk būvēt tur, kur tas ir izdevīgi no visiem viedokļiem: lēta zeme, ērta un attīstīta infrastruktūra, prognozējami ieņēmumi. Visās Baltijas valstīs strauji attīstās dažādu klašu biroju būvniecība un rekonstrukcija. Tomēr rūpnīcu pārvalžu vai zinātnisko institūtu ēkas nebūt neatbilst mūsdienu prasībām. Tās nedaudzās, kuras bija iespējams modernizēt, tika pārbūvētas, pārējās – nojauktas vai arī vēl gaida savu skarbo likteni... Bet dārgā (un aizvien dārgākā) zeme diktē savus noteikumus – šo ēku vietā tiek celti dzīvojamie, biroju un tirdzniecības kompleksi. Atšķirīga Latvijas iezīme ir tā, ka veco rūpniecības uzņēmumu teritorijās nereti tiek izveidoti industriālie parki, kas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē. Savukārt biroju ēkas, īpaši A klases, tiek būvētas no pamatiem. Igaunijā, atšķirībā no kaimiņiem, straujos tempos tiek rekonstruēta viesnīcu saimniecība. Vecās viesnīcas rekonstrukcijas rezultātā ir kļuvušas modernas un dārgas. Taču ne tikai. Visā Igaunijā ir parādījies diezgan daudz jaunu viesnīcu un kempingu. Latvijā viesnīcu būvniecības process vēl tikai uzņem apgriezienus. Lai arī tam ir zināmi panākumi, tomēr katastrofāli trūkst trīszvaigžņu – tūristu klases viesnīcu. It īpaši tas attiecas uz valsts perifēriju. Arī Lietuvā viesnīcu būvniecība notiek ne pārāk straujos tempos. Tur mantojumā saņemta teicama tūrisma infrastruktūra, ko nepieciešams tikai attīstīt un rekonstruēt atbilstoši mūsdienu prasībām.

Līdzīgas tendences
Nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences trijās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas, tāpat kā procesi, kas ietekmē tirgus attīstību. Pieprasījums pēc mājokļiem būs arī turpmāk. Lai arī, protams, to ietekmēs sezonālie un ekonomikas kritumi. Cenas te stabilizēsies, te atsevišķiem īpašuma veidiem samazināsies, te lēnām paaugstināsies. Ilgstoša tirgus stabilitāte iespējama tikai saistībā ar īres tirgus attīstību, taču pagaidām nekādas īpašas aktivitātes šajā ziņā nav manāmas. Pieprasījums pēc dārgiem elitārajiem mājokļiem, visticamāk, saglabāsies iepriekšējā līmenī un pat pieaugs. Bet sērijveida mājokļi, iespējams, turpinās kļūt lētāki. Taču tas viss būs atkarīgs no valdību programmu attīstības un attiecīgo valstu ekonomiskās izaugsmes. Kas attiecas uz komercīpašumu, tad pārliecinoši var teikt: pieaugums ir neizbēgams. Baltijas valstu tirgos ienāk daudz ārvalstu kompāniju, kas arī paplašina ražošanu. Līdz ar to pieprasījums pēc birojiem, kā arī rūpniecības ēkām, būvēm un noliktavu telpām tikai pieaugs.

Tallina

Viļņa

Rīga