Daudzdzīvokļu mājas
Pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas daļas datiem, no 2007. gada 10. maija līdz 10. jūnijam mājokļu tirgū potenciālajiem pircējiem piedāvāti 14 jauni daudzdzīvokļu māju projekti, kuros paredzēts uzbūvēt 2012 dzīvokļus (skatīt 2. zīmējumu). Par septiņiem projektiem paziņots galvaspilsētas mikrorajonos (Vecāķos, Iļģuciemā, Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Torņakalnā un Šampēterī), par trijiem – Rīgas rajonā, par diviem – citos Latvijas rajonos un par vienu projektu – Rīgas centrā un Jūrmalā (skatīt 1. tabulu). Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kad tirgū tika piedāvāti tikai astoņi projekti (520 dzīvokļi), pārskatāmajā laika periodā bija vērojams divkāršs un četrkāršs tirgus aktivitātes rādītāju pieaugums. Bet, salīdzinot piedāvāto apdzīvojamo vienību skaitu ar to dzīvokļu skaitu, kas piedāvāts analogā laika periodā pagājušajā gadā, vērojams pat septiņkārtīgs pieaugums (skatīt 1. zīmējumu). Turklāt kopš 2006. gada 10. maija līdz 2007. gada 10. jūnijam šāds dzīvokļu apjoms piedāvāts pavisam tikai trīs reizes: 2006. gada jūnijā – jūlijā (2018 dzīvokļi), 2007. gada februārī – martā (2593) un šī gada maijā – jūnijā (2012). Tik būtiska kopējā jauno mājokļu apjoma pieauguma galvenais iemesls ir uzreiz piecu liela mēroga projektu ienākšana tirgū, kuros plānoto dzīvokļu skaita kopējais īpatsvars ir 82% no kopējā mājokļu vienību skaita pārskatāmajā periodā (skatīt 2. tabulu). Būtisks pieaugums redzams arī, analizējot vidējo dzīvokļu skaitu projektos. Laikā no 2006. gada 10. maija līdz 2007. gada 10. maijam tas bija 74 dzīvojamās vienības, bet pēdējā mēnesī katrā projektā bija jau vidēji 144 dzīvokļi. Tādējādi situācija jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū vēlreiz apstiprina Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti № 5(20) izteikto viedokli, ka šodien attīstītāju interese lielākoties un galvenokārt ir vērsta tieši uz liela mēroga projektu attīstīšanu un realizāciju. Šāda pieeja ne vien ļauj samazināt celtniecības izmaksas un minimizēt riskus, bet arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem attīstītu infrastruktūru un optimālākus dzīvokļu plānojumus.

Cenu dinamika
Cenu situācijas analīze jauno daudz-dzīvokļu māju projektu segmentā rāda, ka visaugstākās vidējās jauno mājokļu cenas tradicionāli ir Rīgas centrā un Jūrmalā. Šeit no 2007. gada 10. maija līdz 10. jūnijam dotais rādītājs palielinājies attiecīgi no 3780 EUR/m2 līdz 3800 EUR/m2 un no 3540 EUR/m2 līdz 3560 EUR/m2 (skatīt 2. attēlu). Šajos reģionos salīdzinoši augsta jauno mājokļu kvadrātmetra cena ir galvenais iemesls ne tikai viszemākajiem ikmēneša cenu pieauguma tempiem, bet arī skaidri manāmai tendencei – plānveidīgam pieauguma palēninājumam. Tam par apstiprinājumu kalpo fakts, ka 2006. gada pirmajā pusē galvaspilsētas centrā un kūrortpilsētā cenas paaugstinājās vidēji attiecīgi par 2% un 1,5% mēnesī, bet analogā periodā 2007. gadā – vidēji par 0,6%. Līdzīga situācija vērojama arī Rīgas rajonā, kur apskatāmais rādītājs samazinājies vidēji no 6% līdz 4%. Līdz ar to Rīgas rajonā 2007. gada maijā – jūnijā piedāvātā cena pieaugusi no 1930 EUR/m2 līdz 2010 EUR/m2. Savukārt Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos mājokļa kvadrātmetra cena, tāpat kā iepriekš, pieaugusi vidēji par 3%. Turklāt Rīgas mikrorajonos tā ir sasniegusi 2330 EUR, bet citos Latvijas rajonos – 990 EUR.

Piedāvājuma struktūra
Pēdējo trīs mēnešu laikā piedāvājuma struktūra ir stabilizējusies, un varētu domāt, ka šis fakts ir radījis stabilu situāciju jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū kopumā. Tomēr vasaras sākums ir sagādājis arī kādu pārsteigumu: Jūrmalā tika paziņots par pirmo liela mēroga projektu Sundays. Tā ienākšana būtiski izmainīja situāciju tirgū. Vēl no 2007. gada 10. februāra līdz 10. maijam aptuveni 58% jauno dzīvokļu tika piedāvāti Rīgas mikrorajonos, 16% – Rīgas rajonā, 12% – galvaspilsētas centrā, 3% – Jūrmalā, bet pārējie 11% – citos Latvijas rajonos. Tomēr tagad, pēc notikušajām strukturālajām pārmaiņām, jauno mājokļu piedāvājuma īpatsvars Jūrmalā palielinājās no 3% līdz 7%, kamēr galvaspilsētas centrā, Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos tas samazinājies (skatīt 3. zīmējumu). Apskatāmajā periodā kardinālas pārmaiņas notikušas arī dzīvokļu piedāvājuma struktūrā Rīgas mikrorajonos. Arī šeit tās izraisīja vienlaicīga trīs lielu projektu parādīšanās Purvciemā, Ķengaragā un Torņakalnā (skatīt 2. tabulu). Vēl pirms mēneša Ķengaragā un Purvciemā bija koncentrēti attiecīgi 13% un 9% no kopējā piedāvāto dzīvokļu īpatsvara daudzdzīvokļu mājās. No 2007. gada 10. maija līdz 10. jūnijam šajos mikrorajonos jauno dzīvokļu daļa palielinājās attiecīgi līdz 16% un 12% (skatīt 3. un 4. tabulu). Pateicoties šādam pieaugumam, Purvciems pievienojies līderu trijniekam (iepriekšējā mēnesī – 4 vieta). Interesanti, ka apbūvei vispievilcīgāko mikrorajonu vidū iepriekš nebija Torņakalna, taču tagad tas ieņem gana augsto 6. pozīciju, no visvairāk apbūvēto mikrorajonu septiņnieka izstumjot Imantu.

Celtniecības plāni
Pēdējā mēneša laikā Biznesa informācijas centram Jaunie Projekti kļuvis zināms par plāniem būvēt 24 jaunu daudzdzīvokļu mājas. Deviņas no šīm mājām atradīsies Rīgas centrā, 15 – pilsētas mikrorajonos (pa diviem projektiem Āgenskalnā, Purvciemā un Imantā, pa vienam – Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Mežciemā, Pļavniekos, Šampēterī, Sarkandaugavā, Torņakalnā, Ziepniekkalnā un Juglā). Tādējādi no 2006. gada 10. maija līdz 2007. gada 10. maijam kopumā saņemta informācija par 236 plānotiem projektiem. Jāpiebilst, ka apskatāmajā periodā četri projekti (VIA MARINA, Ķengaraga zieds, Baltik nams un Nams Deglava ielā) no plānošanas stadijas pārgājuši uz izsludināšanu tirgū.

Dzīvojamie ciemati un rindu mājas
Jaunbūvju tirgū dzīvojamo ciematu segmentā no 10. maija līdz 10. jūnijam potenciālajiem pircējiem ir piedāvāti trīs projekti, kuru ietvaros kopumā plānots uzbūvēt 33 mājas. Dzelzceļa 61 (3 dzīvojamās vienības) atradīsies Rīgas rajonā, Mājas ''Četri'' (4) – Ogres rajonā, un VIA MARINA (26) – Vecāķos. Tādēļ pašlaik jauno māju piedāvājuma pamatmasa – 76% no kopēja skaita – koncentrējas Rīgas rajonā (skatīt 4. zīmējumu). Otro un trešo vietu attiecīgi ieņem citi Latvijas rajoni un Rīgas mikrorajoni (19% un 4%). Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar analogu periodu 2006. gadā šim periodam bijuši raksturīgi zemāki aktivitātes rādītāji: projektu un māju skaits samazinājās attiecīgi par 40% un 80%. Turklāt, salīdzinot šos rādītājus ar 2007. gada pirmo četru mēnešu vidējiem rādītājiem, kad tirgū ik mēnesi parādījās vidēji pa diviem projektiem vai 34 mājām, redzams: kaut arī dzīvojamo vienību skaits praktiski nav izmainījies, māju skaits, kas bija katrā projektā, ir samazinājies no 17 līdz 11. Tas liecina, ka jau tā ne sevišķi augstā profesionālo tirgus dalībnieku aktivitāte attiecīgajā segmentā ir samazinājusies vēl vairāk. Jāpiebilst, ka pārskatāmajā periodā netika izziņots neviens rindu mājas projekts.

Noslēgumā
Rezumējot informāciju: no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. jūnijam jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgū 15pavisam bija izziņoti 59 projekti, kuros paredzēta 7211 dzīvokļu būvniecība (skatīt 1. zīmējumu). Savukārt analogā periodā iepriekšējā gadā šie rādītāji bija attiecīgi 65 un 3946. Tas uzskatāmi raksturo izveidojušos tendenci: projektu skaits samazinās, savukārt dzīvojamo vienību skaits – pieaug (apskatāmajā periodā tas audzis gandrīz divas reizes). Tādējādi būtiski pieaugušais jauno dzīvokļu piedāvājums Latvijas mājokļu tirgū 2007. gada janvārī - jūnijā radījis priekšnoteikumus cenu pieauguma tempa samazinājumam.

1. tabula

2. tabula

3. tabula

4. tabula

1. zīmējums

2. zīmējums

3. zīmējums

4. zīmējums