Jūnijs 2007 № 6 (21)
Saturs
   
Baložu veiksmīgais lidojums
Skats nākotnē 7 lapa
Top.LV
on-line.lv Nekustamais оpaрums Real_estate
Baložu veiksmīgais lidojums

Šķiet, ka Baložu ģerbonī varētu būt attēloti tikai balti putni, taču patiesībā pilsētas simbols ir omulīga vardīte. Un tā nav nejaušība – vardi jau no seniem laikiem uzskata par bagātības simbolu, bet kādreizējās kūdras fabrikas strādnieku ciematiņa attīstība beidzamajos gados bijusi pārdomāta un finansiāli veiksmīga. Visticamāk, tāda tā būs arī turpmāk.


Īstajā vietā, īstajā laikā
Viens no spēcīgākajiem pilsētas trumpjiem ir ģeogrāfiskais izvietojums – Baloži atrodas pašā Pierīgā, Via Baltica A7 šosejas malā. No pilsētas robežas līdz Ziepniekkalnam ir tikai 700 m, līdz galvaspilsētas  centram – 12 km. Ar galvaspilsētu Baložus savieno ļoti ērta sabiedriskā transporta sistēma – uz Baložiem ved 23. autobuss un ik pēc 15 minūtēm kursē maršruta taksometri. Nav brīnums, ka beidzamajos gados Baloži kļuvuši par lielisku dzīves vietu cilvēkiem, kas strādā Rīgā, bet brīvo laiku vēlas pavadīt ārpus tās.

Daudzdzīvokļu nami Baložos vakar un šodien
Aktīva nekustamā īpašumu projektu attīstība Baložos sākās 2000. gadā, kad tika izstrādāts pilsētas attīstības plāns. Lai noskaidrotu iespējamos attīstības modeļus, tika veikta izpēte, kuras rezultāti liecināja par pēcatmodas stagnāciju – pilsētā bija daudz nerealizētu projektu, infrastruktūra un komunikāciju tīkli bija novecojuši. Tāpēc tika nolemts organizēt nerealizēto projektu attīstību un veidot jaunus mājokļu celtniecības projektus, sekmējot infrastruktūras un komunikāciju izveidi. Lai izvairītos no gadījumiem, kad individuālie celtnieki, iegūstot īpašumā pašvaldības zemi, gadiem ilgi nespēj realizēt uzsāktos projektus, neveido piebraucamos ceļus un infrastruktūru, tika nolemts veidot kopuzņēmumus, kuros būtu pārstāvēts gan pašvaldības, gan privātais kapitāls. Baložu pilsētas domes priekšsēdētājs Andis Adats skaidro: „Esam nolēmuši pašvaldības zemi nepārdot, jo tas tikai veicinātu spekulācijas ar nekustamo īpašumu, bet reālas attīstības nebūtu. Būvēt ļaujam tikai mūsu kopuzņēmumiem. Kā pamatkapitālu ieguldām savu zemes gabalu, un tas ļauj pašvaldībai nodrošināt stingru kontroli pār projekta realizāciju.” Lai uzklausītu ierosinājumus un izvēlētos realizējamos projektus, pašvaldība publiski izsludināja konkursu, kurā varēja piedalīties visi interesenti. Tika saņemti turpat 30 priekšlikumi, no kuriem pašvaldība izvēlējās attīstības koncepcijai atbilstošākos, uzsākot sadarbību pilsētas attīstībai. Interesanti, ka sūdzību par nepamatoti atteiktiem projektiem nebija. Šobrīd pilsētai ir 16 sadarbības partneru. Katru nekustamo īpašumu projektu veidu – daudzdzīvokļu namus, privātmājas, ciematus – piedāvā vismaz trīs uzņēmumi, un tas nodrošina veselīgu konkurenci, savukārt patērētājiem ir plašākas iespējas izvēlēties. Pašvaldība no saviem partneriem pieprasa ne vien realizēt glītu namu projektus, bet arī parūpēties par infrastruktūras izveidi. Investoriem, kas savu projektu realizācijai izvēlējušies Baložus, jārēķinās, ka līdzekļi būs jāiegulda arī piebraucamo ceļu izbūvē, ielu apgaismojumā, komunikācijās un apzaļumošanā.

Projekti aug kā sēnes
Pēc kopuzņēmumu dibināšanas pilsētā veidojas aizvien jauni rajoni un teritorijas. Celtniecība Baložos nav lokalizēta, tā noris visā pilsētā. Tiek aizpildīti visi būvniecībai derīgie zemes gabali, un katrā rajonā var atrast interesantus projektus. Kopuzņēmumu darbības rezultātā uzcelti aptuveni 300 dzīvokļi (SIA Titurgas nami, SIA Baložu nami, SIA Baložu ēkas) un ap 50 individuālo ēku (SIA Balartis, SIA Baložu ēkas). Šobrīd tiek celts vēl ap 200 dzīvokļu (SIA Baložu nami, SIA Baložu ēkas, SIA B Fonds). Projektēšanas stadijā atrodas mājas ar apmēram 500 dzīvokļiem (SIA Baložu nami, SIA Baložu ēkas, SIA Kvakta) un 70 individuālās mājas (SIA Balartis, SIA Baložu celtnes). Bez pašvaldības līdzfinansējuma izveidotas jaunas ielas un – apmēram kilometra garumā – labiekārtotas vecās. Tādējādi pilsētas budžetā izdevies ietaupīt apmēram 900 000 latu.






Realizē beidzamos daudz dzīvokļu projektus

Izraudzītā stratēģija ir izrādījusies veiksmīga. 2000. gadā Baložos tautas skaitīšanas laikā reģistrētais iedzīvotāju skaits bija 3600 cilvēku, bet šogad pilsētnieku ir jau 4700. 2003. gadā pilsētā bija 1380 dzīvokļu, tagad to ir par 400 vairāk, tapušas arī apmēram 100 jaunas privātmājas. Tomēr šobrīd pašvaldības deputāti nolēmuši, ka daudzdzīvokļu māju celtniecība rada nevajadzīgu spiedienu, tādēļ dome pieņēmusi lēmumu turpmāk šādus projektus vairs neatbalstīt. Beidzamie daudzdzīvokļu namu projekti tiks realizēti nākošgad. Starp tiem var minēt otro Titurgas māju projektu Meža ielā 17 (8 sekcijas ar 3-5 stāviem), kas ekspluatācijā tiks nodots 2007. gada 1. decembrī, un Verus namu projektu Baložu mājas (četras trīsstāvu ēkas). Nodošanai ekspluatācijā tiek gatavots NZ aģentūras tirgotais 90 dzīvokļu komplekss Smilšu 9. Tam ir savdabīga arhitektūra, kas patīkami atšķiras no apnicīgajām bloku mājām – trīs atsevišķi moduļi veido vienotu ansambli. Starp apjomīgākajiem projektiem noteikti jāmin Baložu ēku tirgotie Dālderu īpašumi (125 dzīvokļi septiņās ēkās Skolas ielā), ekspluatācijā to plāno nodot 2008. gadā.

Turpmāk – tikai privātmājas
Nākotnē Baložos tiks realizēti tikai privātmāju projekti. Pašvaldība plāno, ka nākamajā gadā apbūves projekti tiks sagatavoti ap piecsimt zemes gabaliem. Trīs gadu laikā dome sadarbībā ar SIA Balartis, SIA Baložu celtnes un SIA Baltijas Būves Kompānija iecerējusi uzbūvēt ap 150 individuālo māju. Vērienīgu individuālo māju apbūvi iecerēts attīstīt pie Titurgas ezera, Ezeru ielas apkaimē. Pie ezera aktīva apbūve notiek jau pašlaik. Piemēram, Ciemats Baložos ir otrais SIA Balartis šāda veida projekts. Šobrīd ir pabeigta celtniecības pirmā kārta – 42 mājas. Interesants projekts netālu no ezera ir Baložu Venēcija – SIA Baložu celtnes izstrādātais privātmāju rajons pie Titurgas ezera. Šeit iecerētas mājas. Poētiskais nosaukums nav tikai reklāmas triks – lai pazeminātu gruntsūdeņu līmeni, starp mājām tiek veidotas ezera kaskādes, kas atgādina gleznainos Vidusjūras pilsētas kanālus.

Uzlabojumi paredzami visā pilsētā
Pēc daudzdzīvokļu māju celtniecības pabeigšanas paredzēts aktīvāk pievērsties ielu rekonstrukcijai – nākošajā gadā atjaunošanu piedzīvos sešas ielas, kuru stāvokli dramatiski ietekmējusi celtniecības tehnika. Uzlabošana nepieciešama arī ielu apgaismojumam, bet Medemu purva ciematiem vajadzīga centralizēta ūdensapgāde. Nākotnē tiks strādāts pie pilsētas iedzīvotāju un viesu izklaides iespējām – drīz ap Titurgas ezeru iecerēts izveidot 60 ha lielu kultūras un atpūtas parku ar sporta un atpūtas zonām, apstādījumiem un bērnu atrakciju laukumiem. Tomēr publisko pludmali dome nesola. Titurgas ezers ir viens no tīrākajiem Latvijā, taču tas ir 18 m dziļš, tāpēc plunčāšanās tur var kļūt bīstama.

Cenas augs
Baložu jaunie projekti nav lēti. Galvenais iemesls samērā augstajai cenai ir sakārtotā infrastruktūra – jaunajiem namiem ir pievilktas komunikācijas, izveidotas ielas un labiekārtota apkārtne. Baložos arī zeme maksā dārgi – šajā pašvaldībā zeme ir trešā dārgākā Latvijā, centrā tās cena sasniegusi 100 EUR/m2. Turklāt paredzams, ka cenas turpinās celties. Tirgū šobrīd atrodas tikai ap 20 privātpersonu zemes gabalu, un pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Pilsētas iedzīvotāju un viesu dzīves kvalitāti drīzumā ļaus uzlabot arī Dienvidu tilts. Iecerēts savienot Baložus ar Dienvidu tilta atzaru starp Bauskas ielu un Jelgavas šoseju, kā arī atjaunot ceļu caur Olaines pagastu.

Plānojums nemainīsies
Jāņem vērā, ka Titurgas ciemats 1988. gadā saņēma Valsts prēmiju par lielisku plānojumu, un to nekādi nevar uzskatīt par nepelnītu. Tāpēc radikālas izmaiņas pilsētas vaibstos nav iecerētas, plānojums tiek uzlabots un papildināts, bet netiek mainīts pilnībā. Attīstības plāns paredz, ka visiem jaunajiem projektiem jāiekļaujas  pilsētas ansamblī, nevis tas jāiznīcina, uzskata pašvaldība. Labs piemērs tam ir B Fonda projekts Krišjāņa 4 – šis daudzdzīvokļu nams lieliski iederas apkaimē. Galvenais faktors, kas arī nākotnē ietekmēs Baložus, ir būvniecības aktivitāšu ierobežotība, jo pašvaldības plānos ir arī turpmāk rūpēties par to, lai Baloži nezaudētu vienu no savām lielākajām priekšrocībām – kluso, mierīgo šarmu...


- Lai attīstītu jaunu projektu, ir vajadzīga vieta, ideja un patērētāji, kas vēlas šajā vietā dzīvot. Baložu ģeogrāfiskais izvietojums ir stratēģiski ļoti labs, un Dienvidu tilta daudzie satiksmes mezgli šo pilsētu padarīs vēl izdevīgāku. Protams, šobrīd ne no vienas piepilsētas daļas nokļūt centrā nav viegli. Noteiktos laikos ceļā dodas ļoti daudz cilvēku no dažādiem Rīgas rajoniem, Baložiem, Jūrmalas un Baltezera. Taču Baložu iemītniekiem ir vairākas priekšrocības jau tagad – nelielais attālums, retie luksofori un platās ielas. Pilsētas attīstības plāns ir pietiekami interesants – tajā ir gan privātmāju rajoni, gan daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudz zaļo zonu. Netālu atrodas loģistikas centri, kas nodrošina darbavietas un kalpo kā garantija vienmēr apkoptiem un notīrītiem ceļiem. Baložos tiek domāts par vēl kādu jaunajiem projektiem visai aktuālu jautājumu – bērnudārzu un skolu izveidi. Šobrīd patērētājiem vairs nepietiek ar jaunu māju un veikalu, cilvēki domā arī par saviem bērniem. Bet investoriem bērnudārza celtniecība bieži izrādās pārāk smags finansiālais slogs, turklāt pagaidām šīs investīcijas atdeve ir ļoti zema. Baložos situācija ir labāka. Raugoties no profesionālā viedokļa, Baloži ir ļoti perspektīva nekustamo īpašumu attīstības teritorija, vismaz nākamajiem trim-pieciem gadiem.

Olga Obrazcova, Privātmāju rajona Baložu Venēcija attīstītāja, SIA Baložu celtnes komercdirektore:
- Dienvidu tilta celtniecības pabeigšana noteikti ietekmēs Baložu pilsētas nekustamo īpašumu tirgu. Baloži jau tagad ir ļoti perspektīvs rajons. Pilsēta ir tuvu Rīgai – līdz galvaspilsētas centram ar auto var aizbraukt septiņu – desmit minūšu laikā. Vienīgais šķērslis pagaidām ir neērtā satiksme pāri Daugavai, bet Dienvidu tilta atklāšana to noteikti uzlabos, tāpēc var prognozēt, ka nekustamā īpašuma cenas Baložos augs.

Ilvars Metnieks, Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
- Baloži ir interesanti ar savu lielisko atrašanās vietu. Pilsēta ir īstajā attālumā no Rīgas – ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu. Iespējams, Rīgas plašums un Baltijas metropoles aura nav visiem pieņemama, bet dzīvot laukos ir neērti. Mazpilsētas atmosfēra tādā gadījumā ir lieliska alternatīva. Pie Rīgas nav pārāk daudz mazpilsētu, un Baloži ir tuvākā un vieglāk sasniedzamā. Iespējams, šeit varētu veidoties jauna Rīgas satelītpilsēta. Attīstību veicinās arī Dienvidu tilts, kas ļaus no Baložiem ērti sasniegt visus Rīgas mikrorajonus. Redzot Rīgas dienvidu puses attīstību, tas šķiet neizbēgami. Arī Baložu jaunie projekti liecina par iedzīvotāju un pircēju interesi.

Laura Vecgrāve. V. Ļisicina un BIC JP arhīva foto
Print this page Send Previous 7 Next Komentāri šim rakstam (0)
Novērtēt rakstu  
Balsojums: 2   2 balsotāji