2007. gada aprīlis – maijs: vai lielo projektu potenciāls jau izsmelts?
No 2007. gada 10. aprīļa līdz 10. maijam tirgū tika pieteikti jauni daudzdzīvokļu māju projekti (520 dzīvojamās vienības). Jauno dzīvokļu piedāvājuma struktūra atkal ir stabilizējusies. Pļavniekos, Mežciemā un Ķengaragā koncentrēti 59% no kopējās mikrorajonos piedāvātās dzīvojamās platības. Četros jaunos dzīvojamo ciematu un divos rindu māju projektos tiks piedāvātas 78 dzīvojamās vienības.
Daudzdzīvokļu mājas
Pēc biznesa informācijas centra Jaunie Projekti rīcībā esošajiem datiem, no 2007. gada 10. aprīļa līdz 10. maijam dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgū tika pieteikti 8 jauni daudzdzīvokļu māju projekti (skat. 1. zīmējumu). Trīs projekti tika piedāvāti Rīgas rajonā (Ādažos, Baložos un Vangažos), divi – Rīgas mikrorajonos (Ķengaragā un Mežaparkā) un pa vienam – galvaspilsētas centrā, Liepājā un Cēsīs (skat. 1. un 2. tabulu). Kopskaitā šajos projektos plānots uzbūvēt 520 jaunus dzīvokļus. No vienas puses, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mēnešiem, kad potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti 12 un 9 projekti (attiecīgi 2593 un 1335 dzīvokļi), analizējamā perioda tirgus aktivitātes galvenie rādītāji ir būtiski pazeminājušies (skat. 1. zīmējumu): jauno projektu skaits salīdzinājumā ar periodu no 10. februāra līdz 10. martam samazinājies par četrām, bet, salīdzinot ar iepriekšējo periodu (10.marts-10.apr.), – par vienu vienību, savukārt dzīvokļu skaits tirgū pieteiktajos projektos samazinājies attiecīgi par 80% un 40%. Galvenais iemesls, kādēļ no februāra līdz aprīlim tik ievērojami palielinājās dzīvojamo vienību piedāvājuma apjoms, bija tādu vērienīgu projektu kā Soleville (2220 dzīvokļu), Džonatans (400), Krustkalni Apartments (308) un Prūšu nami (285) parādīšanās tirgū. Savukārt, no otras puses, salīdzinot tirgus aktivitātes vidējos rādītājus ar tādu pašu pagājušā gada posmu, kad tika pieteikti pieci projekti (219 dzīvokļi), aplūkojamajā periodā aktivitātes rādītāji ir būtiski paaugstinājušies. Proti: jauno projektu skaits palielinājies par trim vienībām, bet dzīvokļu skaits tajos pieaudzis 2,4 reizes (skat. 1. zīmējumu). Tādējādi, apkopojot šos datus, var secināt, ka salīdzinoši zemais tirgus aktivitātes rādītājs pēdējā periodā, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem, neliecina par krasu tirgus aktivitātes pazemināšanos, bet gan vērtējams kā sekas Latvijai netipiska apjoma projektu pieteikumam tirgū iepriekšējos mēnešos.
Cenu dinamika
Dzīvojamo platību pirmreizējā tirgū no šā gada 10. aprīļa līdz 10. maijam bija vērojama šāda cenu dinamika: vismazākais dzīvokļu cenu pieaugums jaunajos projektos atkal reģistrēts Rīgas centrā un Jūrmalā. Tur viena kvadrātmetra platības piedāvājuma cena bija attiecīgi 3780 EUR un 3560 EUR (skat. 2. zīmējumu). Savukārt vislielākais mēneša pieaugums (vidēji 4%) aplūkojamajā periodā tika novērots Rīgas rajonā, kur viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 1950 EUR. Galvaspilsētas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos cenu pieauguma tempi (vidēji 3% un 2%) bija mērenāki. Jaunās dzīvojamās platības viena kvadrātmetra piedāvājuma vidējā cena Rīgas mikrorajonos aprīlī – maijā sasniedza 2340 EUR, bet citos Latvijas rajonos – 960 EUR.
Piedāvājuma struktūra
Dzīvokļu piedāvājuma struktūras analīzes rezultāti jaunajos daudzdzīvokļu māju projektos liecina, ka no 2006. gada 10. septembra līdz 2007. gada 10. februārim tā saglabājusies diezgan stabila. Rīgas mikrorajonos piedāvāto jauno dzīvokļu īpatsvars bija 48%, Rīgas rajonā – 20%, galvaspilsētas centrā – 17%, Jūrmalā – 5%, bet citos Latvijas rajonos – 10% (skat. 3. zīmējumu). Tā kā Latvijas dzīvojamā nekustamā īpašuma jaunās celtniecības tirgus joprojām ir ļoti neliels, vairāku vērienīgu projektu ienākšana tirgū šā gada februārī – aprīlī izraisīja ievērojamas strukturālas pārmaiņas. To rezultātā jauno dzīvokļu īpatsvars galvaspilsētas mikrorajonos palielinājās par 10%, bet Rīgas rajonā, galvaspilsētas centrā un Jūrmalā – būtiski samazinājās (skat. 3. zīmējumu). Analizējot dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus pašreizējo stāvokli, kā arī ņemot vērā kardinālās pārmaiņas, kas notikušas no 2007. gada februāra līdz aprīlim, jāteic, ka jauno dzīvokļu sadalījuma struktūra pa Latvijas reģioniem pēdējos trijos mēnešos atkal ir stabilizējusies. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu dzīvojamās platības piedāvājuma struktūrā Rīgas mikrorajonos pārmaiņas nav notikušas. Lielais vairums jauno dzīvokļu joprojām koncentrējas Pļavniekos (31% no kopējā dzīvojamās platības piedāvājuma), Mežciemā (15%) un Ķengaragā (13%). Ziepniekkalna, Purvciema, Āgenskalna un Imantas kopējais īpatsvars veido 25%, bet citi Rīgas mikrorajoni vien 16% (skat. 4. zīmējumu).
Celtniecības plāni
Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti Analītikas nodaļa pēdējā mēneša laikā saņēmusi informāciju par 12 jaunu daudzdzīvokļu māju projektu celtniecības plāniem. Četrus no tiem paredzēts celt Rīgas centrā, bet astoņus – galvaspilsētas mikrorajonos (Dārzciemā, Ziepniekkalnā, Iļģuciemā, Ķīpsalā, Maskavas priekšpilsētā, Purvciemā, Sarkandaugavā un Čiekurkalnā). Tādējādi no 2006. gada 10. aprīļa līdz 2007. gada 10. maijam kopumā saņemta informācija par 272 plānotiem projektiem. Interesanti, ka aplūkojamajā periodā tikai divi projekti (Barona iela 89/91 un Ķempes 4) pārgājuši no celtniecības plānošanas stadijas tirgū pieteikto projektu stadijā (skat. 2. tabulu).
Dzīvojamie ciemati un rindu mājas
Jaunās celtniecības dinamikas analīze dzīvojamo ciematu un rindu māju segmentos rāda, ka profesionālie tirgus dalībnieki joprojām turpina strauji apgūt Rīgas rajonu. No sešiem pieteiktajiem jaunajiem projektiem pieci tiks īstenoti Rīgas rajonā: no tiem četri ir dzīvojamie ciemati (Muižas sils, Privātmājas Babītē, Mežkalnu nami un Loriķu nami), bet viens – rindu māju projekts (Meldru ielas nams). Vēl viens rindu māju projekts (Vaiņodes dārzs) tika pieteikts Liepājā. Šajos sešos projektos potenciālajiem pircējiem tiks piedāvātas 78 dzīvojamās vienības.
Secinājumi
Jauno daudzdzīvokļu māju projektu tirgus dinamikas analīze pēdējos trijos mēnešos liecina, ka no 10. februāra līdz 10. martam piedāvājuma struktūrā notikušas kardinālas pārmaiņas, ko izraisījusi galvenokārt vērienīgu projektu parādīšanās tirgū. Patlaban sakarā ar pēdējā periodā tirgū pieteikto dzīvokļu pietiekami vienmērīgo sadalījumu pa Latvijas reģioniem jauno mājokļu piedāvājuma struktūra atkal ir stabilizējusies. Jautājums, protams, vai šo faktu var uzskatīt par pirmo pazīmi, kas liecina par šī tirgus atgriešanos iepriekšējā „darba režīmā” – bez aktīviem uzplaiksnījumiem, kad katru mēnesi potenciālajiem pircējiem tika piedāvāti vidēji 450 dzīvokļi, kā tas notika periodā no 2006. gada 10. septembra līdz 2007. gada 10. septembrim.
1. zimējums

2. zimējums

3. zimējums

4. zimējums

1. tabula
2. tabula