Rīgas nekustamā īpašuma tirgu nez kāpēc gribas salīdzināt ar karstu mannas putru – tieši tāpēc, ka abi ir pilnīgi atšķirīgi. Kā mēs atceramies no bērnības, putra, lai neapdedzinātu mēli, bija jāsāk palēnām ēst no šķīvja malas, savukārt galvaspilsētā mājokļu cenu kāpums joprojām vēl verd tieši ar paneļmājām „apstādītajās” nomalēs. Rīgas viducī, īpaši vecpilsētā, tas kļūst pavisam remdens, ja raugāmies uz cenu dinamiku pēdējo divu gadu laikā.
Psiholoģiskie griesti
Nekustamā īpašuma cenu pieaugums pilsētas centrā kļūst aizvien gausāks. Tāpēc analītiķi jau pagājušā gada rudenī sliecās secināt, ka vecpilsētā un lielā daļā Rīgas centra cenas drīzumā būs sasniegušas savus psiholoģiskos griestus. (Jau tagad dzīvokļi šeit maksā dārgāk nekā Vīnē vai Luksemburgā.) Cita starpā tika atgādināts, ka vasarā arī centra jaunceltnēs cenas cēlušās minimāli. Līdz ar to var secināt, ka potenciālo gala pircēju pamatmasai centra cenas tikpat kā vairs nav pa kabatai. Turklāt vairums ārzemju uzpircēju, no kuriem neatpaliek arī vietējie, līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos steidz apgūt Rumāniju un īpaši Bulgāriju, kur pagaidām vēl lētās mājokļu cenas Melnās jūras piekrastē vilina kā jauna «zelta bedre».
Top jauni projekti
Tas gan netraucē Rīgas centrā turpināt intensīvu būvniecību, nodrošinot pircējiem pieklājīgu izvēli. Pēc Biznesa informācijas centra Jaunie Projekti datiem, pēdējā pusgada laikā Rīgas centrā tirgū tika izsludināti 25 jaunie projekti. Šā gada janvārī Rīgas centrā jaunos projektos viens kvadrātmetrs vidēji maksāja ap 3700 eiro, un cenas pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada decembri, varēja mērīt vien dažās procenta desmitdaļās. Cenu kāpums 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, bija vairs tikai 17 procenti (gadu iepriekš cenas pieauga par 75 procentiem!), un tāpēc pat ir pieļaujama prognoze, ka šogad sadārdzinājums varētu iekļauties inflācijas apjomos.
Pieprasa kvalitāti
Patlaban šeit veidojas situācija, kas ārēji šķiet paradoksāla. Pieprasījums ir un būs, tomēr mākleriem arvien biežāk nākoties saskarties ar klientiem – Latvijas un arī NVS valstu iedzīvotājiem –, kuri labprāt ieguldītu naudu, bet nevar atrast savām pavisam loģiskajām dzīves kvalitātes prasībām atbilstošus objektus. Pārdevējiem ir jārēķinās, ka pircējs par savu naudu vēlas kaut ko vairāk nekā tikai noteiktu kvadrātmetru skaitu bijību izraisošā adresē un pievilcīgu datorvizuālizāciju. Tas nozīmē, ka attīstītājiem nāksies ieguldīt vairāk līdzekļu savu nākamo projektu izstrādē, kā arī aktīvāk piestrādāt pie arhitektūras un interjera kvalitātes. Tāpat par vispārēju tendenci atīstītājiem kļūst dzīvokļu tirgošana izsolē un izvairīšanās no vēlmes tos pārdot vairumā, lai neatbaidītu no sava nama gala pircējus, kam nebūtu patīkami dzīvot pustukšā namā.
Līdz pat 6500 eiro/m2
Pircējus patiešām interesē Vecrīgas jaunie dzīvokļu projekti, bet, kā apgalvo Latio, potenciālie iemītnieki ir gatavi maksāt, augstākais, 5000 eiro/m² par dzīvokli bez apdares. Tomēr prestižajās Rīgas centra perifērijās, īpaši klusajā centrā, par dzīvokļiem jaunās vai rekonstruētās ēkās attīstītāji var prasīt arī 5500 līdz 6500 eiro/m². Turklāt prasīto viņi var arī saņemt, turklāt pat vēl vairāk – tiesa, ja pircējam tiek piedāvāts jau pilnībā aprīkots un mēbelēts dzīvoklis. Tieši tā SIA Forburga savā rekonstruētajā namā Alberta ielā 1 dzīvokļus tirgo ārzemniekiem, kas pastāvīgi dzīvo Rīgā. Līdzīgu projektu blakus Pulvertornim, Vaļņu ielā 4, īstenojusi arī SIA Immostate – te ir uzcelts grezns septiņu stāvu nams ar tikai deviņiem dzīvokļiem, kuru cena ir no 5800 eiro/m². Ēkas fasādei ir dārga apdare, iekštelpās ir grezni interjeri, mēbeles un Murano lustras. Šai firmai, kas specializējusies elitāru mājokļu celtniecībā, pie lielveikala Galerija Centrs, Teātra iela 2/4, ir uzcelti divi Teātra arkādes nami ar 19 dzīvokļiem. Mājokļi ar balto apdari tika pārdoti par Rīgas centram ekonomisku cenu, sākot no 4300 eiro/m. Par tādu pašu cenu oktobra nogalē Immostate uzsāka dzīvokļu tirdzniecību savā projektā San’Antonia – renovētā neoklasicisma stila namā Antonijas ielā 11.
Būvēs vēl
Par spīti augstajai zemes cenai un viesnīcu celtniecības pieteikumiem, Vecrīgā joprojām tiek atrastas vietas jaunu projektu attīstībai. Būvkompānija RBS Skals augustā ir izsludinājusi ideju konkursu dzīvojamās ēkas būvniecībai Kungu ielā, savukārt šā gada sākumā SIA Velves nekustamie īpašumi pieteica savu daudzstāvu projektu pie Pēterbaznīcas, Skārņu ielā 11, solot to veidot vēl nebijušā arhitektoniskā kvalitātē ar starptautiska konkursa palīdzību. Tomēr vispirms attīstītājam ir jātiek galā ar Domes Vides komitejas izteikto atteikumu un ar nepieciešamību rīkot sabiedrisko apspriešanu.
Tūrisma „ēnas puses”
Savs iespaids uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem centrā un it īpaši Vecrīgā noteikti ir ar lētajiem avioreisiem Latvijā sabraukušajiem britu, vācu un ziemeļvalstu tūristiem. Lielā mērā tieši viņu dēļ vasarā Līvu laukumu, kā arī Audēju, Grēcinieku un Kaļķu ielu pārplūdina trokšņaina nakts uzdzīve. Kāds vairs prestižs, ja aiz loga skan skaļa mūzika un iereibuša pūļa klaigāšana? Tāpēc jau vairākkārt piesauktā Immostate pat cenšas iedzīvināt jaunu nekustamo īpašumu tirgus jēdzienu «klusā Vecrīga», ar ko apzīmē no bāriem un naktsklubiem brīvākās ielas – lielāka vērtība nākotnē tiek solīta īpašumiem, kas atrodas Mārstaļu, Kungu un Peitavas ielas rajonā, arī Palasta ielā. Tieši tūristu saceltās kņadas dēļ Vecrīga prestiža ziņā daudz zaudē tirgus līderim – klusajam centram ar Antonijas, Pumpura, Rūpniecības un Elizabetes ielu. Arī mājokļi tajā centra rajonā, kas atrodas starp Elizabetes, Tērbatas, Bruņinieku un Barona ielu, nereti kotējas augstāk par dzīvokli Vecrīgā. Iespējams, tieši šī tendence jau pēc pusgada vai gada vainagosies ar renovācijas procesu aktivizēšanos šajā pilsētas daļā.