Saskaņā ar biznesa informācijas centra Jaunie projekti apkopoto informāciju, 2006. gadā Latvijā kopumā ir paziņots par 133 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem, kuros paredzēta 7592 dzīvokļu celtniecība (skat. 1. zīmējumu). 1. ceturksnī potenciālajiem pircējiem piedāvāti 15 projekti (933 dzīvokļi), 2. ceturksnī – 26 (1331 dzīvoklis), 3. ceturksnī – 64 (4390 dzīvokļi), 4. ceturksnī – 28 projekti (938 dzīvokļi). Savukārt vidējais dzīvokļu skaits vienā projektā 1. ceturksnī bija 62 dzīvokļi, 2. un 3. ceturksnī – attiecīgi 51 un 68 dzīvokļi, savukārt 4. ceturksnī šis rādītājs pazeminājies līdz 34 dzīvokļiem (skat. 1. tabulu). Dzīvokļu vidējā skaita samazināšanās projektā saistīta ar to, ka pēdējos trijos mēnešos tiek piedāvāti salīdzinoši nelieli objekti. Piemēram, no 10. novembra līdz 10. decembrim četros no desmit projektiem dzīvojamo vienību skaits nepārsniedz 20. Savukārt vislielākais šajā periodā izsludinātais projekts (Gadalaiki) paredz tikai 62 dzīvokļu celtniecību (skat. 2. tabulu). Turklāt salīdzinājumā ar 2006. gada vasaru, kad tirgū ik mēnesi ienāca vidēji 21 jauno daudzdzīvokļu māju projekts (1463 dzīvokļi), jauno projektu tirgus aktivitātes rādītāji gada pēdējos trijos mēnešos ir ievērojami samazinājušies. Savukārt, salīdzinot analoģiskus radītājus ar 2006. gada pirmā pusgada vidējiem rādītājiem, kad tirgū ik mēnesi ienāca vidēji 7 projekti (377 dzīvokļi), jāatzīst, ka gada pēdējos trijos mēnešos bija raksturīga diezgan vienmērīga daudzdzīvokļu māju jauno projektu un tajos plānoto dzīvokļu ienākšana tirgū (skat. 1. zīmējumu).
Tādējādi situācija, kas izveidojusies jauno projektu tirgū, vēlreiz apstiprina biznesa informācijas centra Jaunie projekti analītikas nodaļas avīzes iepriekšējā numurā pausto viedokli, ka tirgus aktivitātes rādītāju pazemināšanos nevajadzētu vērtēt kā negatīvu tendenci un tuvojošās krīzes pazīmi, bet gan tā būtu uzskatāma par likumsakarīgu sezonālu izpausmi. Saskaņā ar biznesa informācijas centra Jaunie projekti apkopoto informāciju, 2006. gadā Latvijā kopumā ir paziņots par 133 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem, kuros paredzēta 7592 dzīvokļu celtniecība (skat. 1. zīmējumu). 1. ceturksnī potenciālajiem pircējiem piedāvāti 15 projekti (933 dzīvokļi), 2. ceturksnī – 26 (1331 dzīvoklis), 3. ceturksnī – 64 (4390 dzīvokļi), 4. ceturksnī – 28 projekti (938 dzīvokļi). Savukārt vidējais dzīvokļu skaits vienā projektā 1. ceturksnī bija 62 dzīvokļi, 2. un 3. ceturksnī – attiecīgi 51 un 68 dzīvokļi, savukārt 4. ceturksnī šis rādītājs pazeminājies līdz 34 dzīvokļiem (skat. 1. tabulu).
Dzīvokļu vidējā skaita samazināšanās projektā saistīta ar to, ka pēdējos trijos mēnešos tiek piedāvāti salīdzinoši nelieli objekti. Piemēram, no 10. novembra līdz 10. decembrim četros no desmit projektiem dzīvojamo vienību skaits nepārsniedz 20. Savukārt vislielākais šajā periodā izsludinātais projekts (Gadalaiki) paredz tikai 62 dzīvokļu celtniecību (skat. 2. tabulu). Turklāt salīdzinājumā ar 2006. gada vasaru, kad tirgū ik mēnesi ienāca vidēji 21 jauno daudzdzīvokļu māju projekts (1463 dzīvokļi), jauno projektu tirgus aktivitātes rādītāji gada pēdējos trijos mēnešos ir ievērojami samazinājušies. Savukārt, salīdzinot analoģiskus radītājus ar 2006. gada pirmā pusgada vidējiem rādītājiem, kad tirgū ik mēnesi ienāca vidēji 7 projekti (377 dzīvokļi), jāatzīst, ka gada pēdējos trijos mēnešos bija raksturīga diezgan vienmērīga daudzdzīvokļu māju jauno projektu un tajos plānoto dzīvokļu ienākšana tirgū (skat. 1. zīmējumu). Tādējādi situācija, kas izveidojusies jauno projektu tirgū, vēlreiz apstiprina biznesa informācijas centra Jaunie projekti analītikas nodaļas avīzes iepriekšējā numurā pausto viedokli, ka tirgus aktivitātes rādītāju pazemināšanos nevajadzētu vērtēt kā negatīvu tendenci un tuvojošās krīzes pazīmi, bet gan tā būtu uzskatāma par likumsakarīgu sezonālu izpausmi.

Cenu dinamika
Analizējot cenu situāciju daudzdzīvokļu māju jauno projektu tirgū, redzams, ka 2006. gadā bijis raksturīgs mērens un stabils cenu pieaugums (vidēji 3% mēnesī). Visaugstākais jauno mājokļu 1 m2 cenas vidējais līmenis bijis Rīgas centrā un Jūrmalā, kur no 10. novembra līdz 10. decembrim šis rādītājs palielinājies, sasniedzot attiecīgi 3660 EUR un 3420 EUR. Cenu pieauguma tempiem šajos reģionos jau vairākus mēnešus ir tendence stabilizēties: cenas pieauga vidēji tikai par 1-1,5% mēnesī. Pretēja tendence jau tradicionāli saglabājās Rīgas rajonā: šeit novērojams visstraujākais cenu pieaugums (vidēji 5% mēnesī), un dzīvokļa 1 m2 vidējā cena sasniedza 1530 EUR. Savukārt mērens cenu pieaugums analizētajā periodā tika novērots Rīgas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos – attiecīgi vidēji 3% un 2% mēnesī. Turklāt galvaspilsētas mikrorajonos 1 m2 vidējā cena pieaugusi no 1930 EUR līdz 1990 EUR, bet citos Latvijas rajonos – no 800 EUR līdz 810 EUR (skat. 2. zīmējumu).

 Piedāvājuma struktūra
Analizējot mājokļu piedāvājuma struktūru daudzdzīvokļu māju jaunajos projektos, var secināt, ka 2006. gada pirmajā pusgadā tā bijusi pietiekami stabila: gandrīz 60% jauno dzīvokļu piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 8% – galvaspilsētas centrā, 4% – Jūrmalā un pārējie 8% – citos Latvijas rajonos (skat. 3. zīmējumu). Tā kā jūlijā un augustā tirgū ienāca virkne apjomīgu projektu Rīgas centrā (Skanstes virsotnes, Hanzas iela un Hanzas iela 3b) un viens projekts Jelgavā (Gulbji), piedāvājuma struktūrā notika nozīmīgas pārmaiņas: jauno dzīvokļu īpatsvars Rīgas mikrorajonos samazinājās par 10% (no 60% līdz 50%), savukārt galvaspilsētas centrā un citos valsts rajonos pieauga attiecīgi par 9% (no 7% līdz 16%) un 2% (no 8% līdz 10%). Interesanti, ka 2006. gada pēdējos trijos mēnešos piedāvājuma struktūra daudzdzīvokļu māju segmentā atkal stabilizējusies: gandrīz 50% jauno dzīvokļu piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 15% – galvaspilsētas centrā, 5% – Jūrmalā un pārējie 10% – citos Latvijas rajonos. Analizējot dzīvokļu piedāvājumu Rīgas mikrorajonos, var secināt, ka 2006. gadā investoriem vispievilcīgākie rajoni bija Mežciems (30%), Purvciems (15%), Pļavnieki (11%), Ziepniekkalns (9%), Imanta (7%), Ķengarags (5%), Dzirciems (4%). Tādējādi kopumā šeit koncentrējas 81% no 2006. gadā Rīgas mikrorajonos izsludināto jauno dzīvokļu kopējā piedāvājuma. Analizējot mājokļu piedāvājuma struktūru daudzdzīvokļu māju jaunajos projektos, var secināt, ka 2006. gada pirmajā pusgadā tā bijusi pietiekami stabila: gandrīz 60% jauno dzīvokļu piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 8% – galvaspilsētas centrā, 4% – Jūrmalā un pārējie 8% – citos Latvijas rajonos (skat. 3. zīmējumu).
Tā kā jūlijā un augustā tirgū ienāca virkne apjomīgu projektu Rīgas centrā (Skanstes virsotnes, Hanzas iela un Hanzas iela 3b) un viens projekts Jelgavā (Gulbji), piedāvājuma struktūrā notika nozīmīgas pārmaiņas: jauno dzīvokļu īpatsvars Rīgas mikrorajonos samazinājās par 10% (no 60% līdz 50%), savukārt galvaspilsētas centrā un citos valsts rajonos pieauga attiecīgi par 9% (no 7% līdz 16%) un 2% (no 8% līdz 10%). Interesanti, ka 2006. gada pēdējos trijos mēnešos piedāvājuma struktūra daudzdzīvokļu māju segmentā atkal stabilizējusies: gandrīz 50% jauno dzīvokļu piedāvāti Rīgas mikrorajonos, vairāk nekā 20% – Rīgas rajonā, 15% – galvaspilsētas centrā, 5% – Jūrmalā un pārējie 10% – citos Latvijas rajonos. Analizējot dzīvokļu piedāvājumu Rīgas mikrorajonos, var secināt, ka 2006. gadā investoriem vispievilcīgākie rajoni bija Mežciems (30%), Purvciems (15%), Pļavnieki (11%), Ziepniekkalns (9%), Imanta (7%), Ķengarags (5%), Dzirciems (4%). Tādējādi kopumā šeit koncentrējas 81% no 2006. gadā Rīgas mikrorajonos izsludināto jauno dzīvokļu kopējā piedāvājuma.

Celtniecības plāni
Laika periodā no 10. novembra līdz 10. decembrim biznesa informācijas centra Jaunie projekti analītikas nodaļa saņēmusi ziņas par attīstītāju plāniem celt 16 jaunas daudzdzīvokļu mājas, kas patlaban ir izstrādes un saskaņošanas stadijā. 2 projekti būs Rīgas centrā, 14 – galvaspilsētas mikrorajonos (no tiem: 2 Purvciemā, 2 Torņakalnā un 2 Teikā, pārējie – 8 citos mikrorajonos). Tādējādi 2006. gadā kopumā saņemta informācija, ka plānots realizēt 255 projektus. Interesanti, ka novembrī tikai 2 projekti (Dzintara projekti – Mores iela 18 un Dzimtā sēta 8) pārgājuši no būvniecības plānošanas uz tirgū izsludināto projektu stadiju (skat. 2. tabulu). Laika periodā no 10. novembra līdz 10. decembrim biznesa informācijas centra Jaunie projekti analītikas nodaļa saņēmusi ziņas par attīstītāju plāniem celt 16 jaunas daudzdzīvokļu mājas, kas patlaban ir izstrādes un saskaņošanas stadijā. 2 projekti būs Rīgas centrā, 14 – galvaspilsētas mikrorajonos (no tiem: 2 Purvciemā, 2 Torņakalnā un 2 Teikā, pārējie – 8 citos mikrorajonos). Tādējādi 2006. gadā kopumā saņemta informācija, ka plānots realizēt 255 projektus. Interesanti, ka novembrī tikai 2 projekti (Dzintara projekti – Mores iela 18 un Dzimtā sēta 8) pārgājuši no būvniecības plānošanas uz tirgū izsludināto projektu stadiju (skat. 2. tabulu).


Rindu mājas un ciemati
Neraugoties uz to, ka jauno projektu skaits rindu māju un dzīvojamo SIAciematu segmentā salīdzinājumā ar daudzdzīvokļu māju segmentu tradicionāli ir ievērojami mazāks, 2006. gada novembrī un decembrī šajā tirgus daļā bijusi raksturīga netipiski augsta projektu attīstītāju aktivitāte. No 10. novembra līdz 10. decembrim tirgū izsludināti 9 rindu māju projekti. No tiem trīs atradīsies Rīgas rajonā – Kaiju 15, Ekskluzīvas rindu mājas Mārupē un Dvīņu mājas Langstiņos; divi Ogres rajonā – Somu mājas Ogrē un Ikšķile - Ādamlauks; divi Jūrmalā – Ražas iela 10 un Kalēju nami; viens – Hercoga sēta – Kuldīgas rajonā un viens – Dvīņu mājas Vecāķos – Vecāķos. Iepriekš nosauktajos projektos kopumā tiek piedāvāta 68 māju celtniecība. Savukārt dzīvojamo ciematu segmentā potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāti 9 jaunie projekti (Rozes, Cibiņas I, Cibiņas II, Cibiņas III, Kemping Gauja, Ozolnieki, 3. kārta, Ciemats Baložos, 2. kārta, Kalnliepas un Vētras), kas atrodas vienīgi Rīgas rajonā: šeit jauno dzīvojamo vienību kopējais skaits sasniegs 211 māju. Turklāt jāpiebilst, ka, tāpat kā iepriekš, jauno dzīvojamo ciematu un rindu māju visaugstākā koncentrācija vērojama Rīgas rajonā. Dzīvojamo ciematu segmentā jauno māju piedāvājuma īpatsvars šajā reģionā veido vairāk nekā 75%, savukārt rindu māju segmentā – tikai 50%.

Analizējot jauno projektu tirgus attīstības dinamiku 2006. gadā kopumā, jāakcentē divi galvenie aspekti. Pirmkārt, 2006. gadā ir raksturīgs mērens un stabils cenu pieaugums visos Latvijas reģionos. Piemēram, visaugstākais jaunā mājokļa cenas kāpums novērots Rīgas rajonā (vidēji 60%), savukārt viszemākais – Rīgas centrā un Jūrmalā (attiecīgi vidēji 20% un 15%). Galvaspilsētas mikrorajonos un citos Latvijas rajonos cenas 2006. gadā palielinājušās attiecīgi vidēji par 35% un 30%. Otrkārt, pēc ilgstoša pieklusuma dzīvojamo ciematu jauno projektu tirgū 2006. gada novembrī un decembrī pamanāma šim segmentam netipiski augsta projektu attīstītāju aktivitāte – tiek piedāvāti 9 jauni projekti, kuros paredzēta 211 māju celtniecība. No vienas puses, tā kā gada pēdējos divos mēnešos tirgus aktivitāte pieauga (no 2006. gada 10. oktobra līdz 10. novembrim tirgū izsludināti 6 projekti un 127 mājas), var uzskatīt, ka vērojamas jaunas pazīmes, kas liecina par šā segmenta investīciju pievilcības palielināšanos. Taču, no otras puses, tas, ka gan pagājušā gada pēdējā mēnesī, gan arī 2006. gadā kopumā ir vienāds vidējais māju skaits katrā izsludinātajā projektā (resp., 23 mājas), liecina par dzīvojamo ciematu jauno projektu tirgus stabilu attīstību.