Teiktais gan vairāk saistāms ar tām, manuprāt, dīvainajām vērtību skalām, kas ir spēkā otrreizējā dzīvokļu tirgū. Tā nu Rīgā ir iegājies, ka sekundārajos darījumos kotējas ar daudzstāvu paneļmājām blīvi apbūvētas teritorijas, par kurām krievi teiktu „šaurībā, bet mīlībā”. Protams, sadzīvi te var uzsākt jau pie visa gatava – ir veikali, skolas, stabila transporta plūsma, kā arī... aprakstītas kāpņu telpas, izmīdīti zālieni un izdangātas ielas.
Jauno projektu attīstībai par īstu zelta bedri ir kļuvuši tieši agrāk klusie un snaudulīgie nostūri starp Daugavu un Jelgavas dzelzceļu, jo tajos vēl ir pietiekami lielas platības vērienīgai būvniecībai. Tikai jāsagaida, kad pabeigs būvēt Dienvidu tiltu (tuvāko gadu laikā tas tiks izdarīts, lai arī inflācijas un celtnieku finansiālo pretenziju dēļ būvdarbi kavējas), kas pāri Daugavai savienos Slāvu ielu ar šajā pusē pagarināto Jāņa Čakstes gatvi un pa to – ar Bauskas, Ziepniekkalna un Valdeķu ielu. Tad tam pašam Bišumuižas nosaukumam jau būs pavisam citas raudzes skanējums un šodienas vīzdeguņi varēs vien kost pirkstos. Domes speciālisti ir izteikušies, ka tilta celtniecība zemes īpašumiem gan dos tikai pastarpinātu vērtību (jo uzlabosies satiksme ar Daugavas labo krastu un centru), bet nepalielinās to cenu – kurš vēlējās nopelnīt, platības esot sapircis laikus, un arī īpašnieki tagad nesteidzas zemi pārdot.
Ziepniekkalns joprojām ir pieprasīta dzīvesvieta, agrāk celtajos daudzstāvu namos mājokļu cenas turpina jūtami augt. Viens no tā būtiskiem plusiem ir pietiekami veselīga, rūpniecības un transporta plūsmu nepiesārņota vide. (Savukārt privātmāju tirgū Ziepniekkalns nekotējoties tieši mikrorajona tuvuma dēļ.) Jaunais Rīgas attīstības plāns te ļauj būvēties diezgan vērienīgi. Pēc plāna Ziepniekkalna privātmāju rajoni tiek saglabāti, toties jaukta apbūve paredzēta lielo ielu apkaimē, arī Šosciemā – starp Kārļa Ulmaņa gatvi, dzelzceļu, Vienības gatvi un Ozolciema ielu. Starp Vienības gatvi, Ozolciema, Sērenes ielu un Jāņa Čakstes gatvi ir atļauts būvēt gan daudzstāvu, gan mazstāvu dzīvojamās ēkas. Augstceltnes varēs būvēt pie «Rīgas piena kombināta » Bišumuižā, bet citur jaunās ēkas jāceļ esošo namu augstumā.
Jaunu māju celšanai Ziepniekkalnā gan nav daudz vietas – viss jau ir aizbūvēts, iekšpagalmi ir par mazu. Jaunie projekti pārsvarā ir prasmīgi «iedēstīti» starp jau esošo ciešo apbūvi, tomēr piedāvājums ir gana liels un respektabls. Brīvas platības vēl var rasties Vienības gatves pašā galā, kur tā krustojas ar Ozol-ciema ielu un pārtop Jelgavas šosejā. Šeit attīstības plāns pieļauj 13 līdz 17 stāvus augstas jaunbūves. Taču te veiksmīgi īstenojas projekta «Dienvidu pakavs» otrā kārta kā 4 līdz 7 stāvu vairāku sekciju māja, kas atbilstoši savam nosaukumam tiek celta lokveidā. (Monolīts dzelzsbetons, 50 līdz 185 m² lieli dzīvokļi cenā no 1200 Ls/m², projektu attīsta SIA «P.I. Urban Art».) Savukārt «Dignājas ielas namiem» jauna 46 dzīvokļu ēka tiek būvēta pie Ziepniekkalna ielas sākuma, ar plašu zaļo zonu apkārt tai. Mājokļu platība ir no 34 līdz 130 m², namam 4-6 stāvi, būvē SIA «R.E.D Pro». Arī Šosciemā, labiekārtotā teritorijā, top trīsstāvu nams «Graudu 0», kura cēlāji sniedz skopu informāciju (mājā ir tikai 9 dzīvokļi.) Visi šie nami tiks pabeigti nākamgad. Dažas ēkas te būvēšot arī domes uzņēmums «Rīgas pilsētbūvnieks».
Uz dienvidiem no Ozolciema ielas plāns paredz tikai industriālus kvartālus, jo tilta celšana veicināšot biroju un uzņēmumu attīstību. Arī pie Bauskas ielas Dienvidu tilta tuvumā ir plānotas ražotnes. Savukārt dzīvokļu apbūve varētu sākties «Rīgas zieda» teritorijā Šosciemā, Vienības gatves un Graudu ielas stūrī. Uzņēmums pārceļ ziedaudzētavu uz Ogri, bet te «Mono» holdings, iespējams, attīstīs nekustamo īpašumu biznesu.
Rīgā nav daudz vietu, kur būtu iespējams brīvi celt jaunus mikrorajonus ar savu infrastruktūru. Toties Bišumuižā tāda paša nosaukuma projekta ietvaros tiek celtas 17 jaunas četrstāvu mājas ar teju 240 dzīvokļiem. Tās atradīsies pie Komētas ielas labiekārtotā un iežogotā teritorijā 3,2 hektāru platībā. Projekta attīstītājs ir «Arco Real Estate», dzīvokļu platība – no 55 līdz 140 m², cena – sākot no 1500 EUR/ m². «Bišumuižu» sola nodot ekspluatācijā 2007. gada jūlijā.
Līdz ar topošo satiksmes maģistrāli pāri Daugavai šie Rīgas rajoni tiešām kļūst perspektīvi ne tikai mājokļu apbūvei. Nesen Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja SIA «Dienvidu metropole » velmi tai piederošajā 2660 m² teritorijā celt biroju un daudzstāvu dzīvokļu māju kompleksu Katlakalnā, Bukaišu ielā – pie iecerētās Dienvidu tilta kreisā krasta nobrauktuves pašā Daugavas malā. Domnieki gan izvirzīja būvniekiem prasību dzīvojamo māju tuvumā celt bērnudārzu 70 mazuļiem. Apbūves priekšlikums paredz septiņas ēkas, kuru augstums būtu no 10 līdz 17 stāviem, kā arī dažas 9 stāvu ēkas ar mašīnu novietnēm pirmā un otrā stāva līmenī.Novembra sākumā ir paziņots par jauna B+ klases (faktiski A, taču tas neatrodas centrā) darījumu telpu nama «Upmalas biroji» celtniecību – netālu no lielveikala «Debesmanna» Mūkusalas ielas galā. Energotaupīgu un funkcionālu ēku ar 10300 m² iznomājamo platību cels vācu uzņēmuma «Bauplan Nord GmbH» vietējā meitas firma. Māju plāno nodot ekspluatācijā 2008. gada pavasarī. Par potenciālajiem nomniekiem tiek uzskatītas «vidēji lielas starptautiskās kompānijas», kas meklē saviem birojiem ne mazāk kā 00 m² lielas telpas. Kā īpašs bonuss potenciālajiem interesentiem tiek piedāvāts gan skats uz Daugavu, gan, protams, arī tuvums Dienvidu tiltam.

Lai satiksmes plūsma būtu raita, ne tikai šķērsojot Dienvidu tiltu, bet arī abos Daugavas krastos, Dienvidu tiltam ir paredzēta 2. un 3. kārtas būvniecība. Tilts būs pilnīgi gatavs tikai tad, kad būs pabeigti visi pievedceļi, uzbrauktuves, nobrauktuves un ielu rekonstrukcijas. Šobrīd ir izstrādāts 3. kārtas skiču projekts.Dienvidu tilta 3. kārtas laikā Pārdaugavas pusē paredzēts izbūvēt pieslēgumu Dienvidu tiltam no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai. Tālāko darbu gaitā paredzēts turpināt pieslēguma izbūvi līdz Vienības gatvei. Sākotnēji Bauskas ielas un Ziepniekkalna ielas krustojumā būs rotācijas aplis, bet līdz ar būvniecības turpinājumu Vienības gatves virzienā, Bauskas ielas un Ziepniekkalna ielas krustojumā ir paredzēts izbūvēt divu līmeņu šķērsojumu. Termiņi ir atkarīgi no finansējuma, taču varam prognozēt, ka, ja viss risināsies normāli, projekts varētu tikt pabeigts 2010. gadā.

«Bišumuiža» tiek plānota jaunattīstības teritorijā, kas nākotnē veidosies kā jauns mikrorajons. Tas ir svarīgi cilvēkiem, kuri negrib dzīvot jaunā mājā, apkārt redzot visu veco, kas būtībā nav izmaināms. Šeit ainava veidosies no jauna, infrastruktūra tiks veidota pakārtoti tilta būvniecībai. Mūsu objekti tiek piedāvāti kā sava veida privātmāju tipa mazstāvu apbūve. Cilvēki no jaunajiem projektiem arvien vairāk izvēlas divus variantus: vai nu dzīvot centrā – tātad, atbilstoši zemes dārdzībai, daudzstāvu namā –, vai arī dzīvot ārpus tā un baudīt privātmājas efektu. Un mēs to piedāvājam.Jaunattīstības zonai ir savi plusi un mīnusi. Tai piemīt pārejas laika neērtības, kas varbūt ir vienīgā īstā problēma – tu sāc dzīvot savā miteklī, bet blakus vēl notiek būvniecība. Pluss ir tas, ka jaunie projekti veido veselus rajonus, tāpēc «spēles laukums» sakārtojas lielos blokos.Dienvidu tilts kā ļoti svarīgs infrastruktūras elements šo rajonu kopumā ietekmē diezgan būtiski. Tas sadārdzinās zemes cenu, te nevarēs būvēt privātmājas, tas nebūs izdevīgi. Šeit taps jauns mikrorajons, kas būs tik augsts, cik attīstības plāns to ļaus. Tas būs ar izteiktu komercapbūves joslu, kas izvietosies gar tiltu. Ja runājam par sabiedriskās dzīves elementiem (skolas, bērnudārzi, veikali, sabiedriskie centri), tie varētu veidoties te rūpniecisko zonu vietā, kas pamet pilsētu.

1. Projekts „Dignājas iela“ atrodas tuvajā Pār-daugavā, netālu no CSDD. Mūsu jauno māju galvenā priekšrocība ir to atrašanās vieta: no vienas puses, tas ir gandrīz centrs (ja nav sastrēgumu, līdz Strēlnieku laukumam var aizbraukt 4–5 minūšu laikā) ar visām attīstītas infrastruktūras priekšrocībām, no otras puses, pa namu logiem paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu, te ir zaļa apkārtne un skatiens neatduras pretējā nama pelēkajā sienā, jo te lielākoties ir privātmājas un mazstāvu apbūve.95% mūsu iemītnieku izvēlējušies „Dignājas ielas“ namus tieši apkārtējās vides dēļ, un viņus nekādi nevar pieskaitīt pie „akmens džungļu“ cienītājiem.
2. Pārdaugavas galvenā problēma neapšaubāmi ir satiksme ar centru. Pēc Dienvidu tilta uzbūvēšanas situācijai vajadzētu nedaudz uzlaboties, taču atbilstoši oficiālajai statistikai straujā tempā palielinās arī transportlīdzekļu skaits. Turklāt sastrēgumu problēmu viens pats tilts neatrisinās – jābūt arī labiem pievedceļiem, taču šajā pilsētas daļā lielāko daļu ielu par plašām nu gan nosaukt nevar.
3. Patlaban Pārdaugavā aktīvi būvē jaunus objektus. Pirmais elements, kam pievērš uzmanību projektu attīstītāji, pieņemot lēmumu par projekta attīstīšanu, ir komunikācijas, it īpaši transporta. Jauna tilta celtniecība jau ir stimulējusi kreisā krasta apguvi, un turpmāk tempi aizvien pieaugs.