Ieguvēji uz brīvostas rēķina
Rīgā joprojām ir lieli neattīstīti zemes gabali, kas varētu būt pievilcīgi investoriem, tomēr nopietnākās summas tiks ieguldītas Rīgas brīvostas robežās, proti, teritorijās, kas drīzumā no ostas tiks izslēgtas – Andrejsalā, Vējzaķsalā, Andrejostā –, kā arī daļā Spilves pļavu un dažās Mangaļsalas dabas teritorijās.Rīgas brīvosta aizņem 73,4 kvadrātkilometrus plašu teritoriju abpus Daugavai – no upes grīvas līdz pat pašam centram. Sauszeme no šīm platībām sastāda 34,2 procentus. «Raugoties no teritoriālā aspekta, pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijas atrašanās vieta neveicina ne pašas brīvostas, ne pilsētas attīstību,» atzīts Rīgas pilsētas attīstības plānā 2006.-2012. gadam. Daugavas kreisajā krastā atrodas ap 850 hektāru zemes, ko iespējams daudz efektīvāk izmantot dažādu projektu realizācijai. Plānots esošos terminālus Andrejsalā pārvietot tuvāk Daugavas grīvai, kā arī apgūt saimnieciski līdz šim praktiski neizmantotas teritorijas, piemēram, Spilves pļavas. Tiesa, attiecīgo teritoriju izslēgšanu no brīvostas robežām uzņēmīgi ļaudis jau krietni sen ir paredzējuši, rezervējot šos zemes gabalus savām vajadzībām un it kā nelietderīgi maksājot zemes nomas maksu.

Komercapbūve doku vietā
Jau kopš gadsimtu mijas gaisā virmo grandiozais Andrejsalas attīstības projekts, kas Eiropas aspektā gan nav nekas jauns – šādā veidā ostai atkarotās zemes komercapbūvei sen tiek izmantotas, piemēram, Skandināvijā. Šajā Vecrīgai tuvējā teritorijā paredzēta dzīvojamo un biroju ēku izbūve aptuveni miljarda eiro apjomā. Savulaik šo projektu uzsāka norvēģu koncerns „Varner Gruppen”, kas vēlāk pārdeva savas kapitāldaļas. Pašlaik ar projekta realizāciju nodarbojas „Port Pro” un tās meitaskompānija „Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, kam gan arī ir norvēģu saknes – „Port Pro” akciju kontrolpakete pieder uzņēmējam Tormudam Stēnam Johansenam. Lai gan vieta Andrejsalā rezervēta arī Laikmetīgās mākslas muzejam (par to tiks pārveidota pašreizējā termoelektrocentrāle), aptuveni 40 hektāru plašajā teritorijā vietas pietiks visiem. Andrejsalas tuvums vecpilsētai garantē investoriem pasakainu peļņu, savukārt ievērojamās summas, kas paredzētas projekta realizēšanai, ļaus vaļu arhitektu fantāzijai. Par milzīgi plašās Spilves teritorijas attīstības iespējām informācijas ir krietni mazāk, tātad arī iespēju – vairāk. Plašāk izskanējis tikai SIA „Popova legāts” nosaukums (un arī tas saistībā ar uzņēmēju Arnoldu Laksu), jo šai firmai Spilves pļavās pieder ievērojamas platības, taču ir arī virkne sīkāku kompāniju, kas ar saviem plāniem pagaidām nav nākušas klajā. Iemesls – neskaidrības ar Ziemeļu šķērsojuma trasi un veidolu. Rīgas dome tā arī nav pateikusi savu galavārdu, vai Ziemeļu šķērsojums būs tunelis vai tilts un kur precīzi atradīsies šīs būves nobrauktuves (vai izbrauktuves). Kad par šo jautājumu būs absolūta skaidrība, nekustamo īpašumu cenas Spilves pļavās celsies ne pa dienām, bet pa stundām. Līdz ar Ziemeļu šķērsojumu attīstīsies arī tam piegulošās teritorijas, līdz ar to pieaugs arī zemes cena.

Rīgas pašvaldībai ir diezgan daudz ievērojamu zemes īpašumu, taču investoriem tur ir apgrūtinātas darbošanās iespējas sakarā ar nepilnībām likumdošanā. Pašreiz likums nosaka, ka pašvaldība var iznomāt šos zemes īpašumus tikai uz 12 gadiem, bet tas nav nopietni. Pašlaik risinās privatizācijas procesa pabeigšanas procedūra un uz visiem lielajiem zemes īpašumiem ir iesniegti privatizācijas pieteikumi. Kamēr tie nav izskatīti, tikmēr neko citu ar šiem īpašumiem nevar pasākt. Šie pieteikumi ir jāizskata šā gada laikā, protams, ja Saeima neizdomās kaut kādus grozījumus privatizācijas jumta likumā. No pašvaldības teritorijām interesantākās ir Lucavsala, nākotnes dzīvojamais masīvs Rumbulā, arī daudz neapgūtu teritoriju Spilves pļavās. No privātīpašumā esošām teritorijām investīcijām bagāts būs Daugavas kreisais krasts, Preses nama apkaime. Jāatzīmē arī jaunais centrs pie Mežaparka, kas plašuma ziņā līdzinās pat Lucavsalas blīvi apbūvējamai teritorijai – ap 50 hektāru. Par vienu šīs apkaimes pusi investori jau izteikuši savus attīstības priekšlikumus, vēl paliek otra puse, kur atrodas arī bijusī padomju armijas bāze. Bez šaubām, lielas perspektīvas vīzijas saistās ar Andrejostu, kur gaidāma milzu ostas struktūru pārvietošana.

Lucavsalā aiz dārzkopju mugurām
Par vienu no iekārojamākajiem kumosiem kļuvusi Lucavsala jeb, precīzāk, aptuveni 92 hektārus plašā teritorija, kas ir pašvaldības īpašums. Rīgas dome nelielākais uzsvars tiks likts uz komercapbūvi – tiks būvētas dzīvojamās mājas, darījumu un komercplatības, sabiedriska rakstura ieceres realizācijai. Šajā attīstības priekšlikumā plānota daudzstāvu biroju un dzīvojamo ēku kompleksa būvniecība ar dalījumu septiņās ēkas, daudzstāvu un atklātās autostāvvietas. Pat pozitīva iznākuma gadījumā ne jau tikai lucavsalieši saimniekos šajā salā. SIA „Merks” kompānijai „Polystar” iznomājuši sev piederošos 3 ,7 hektārus zemes būvniecības kārtās. Projekta autori plāno būvēt 17 līdz 24 stāvu ēkas, biroju un darījumu centru, kā arī viesnīcu kompleksu. Lucavsalas durvīs ar saviem attīstības piekšlikumiem kāju paguvuši ielikt arī vairāki nelielāki investori, tomēr nav izslēgts, ka šo zemes gabalu īpašnieki vēl mainīsies.

Zaķusalā – elitārā apbūve
Lielā mērā no Lucavsalas attīstības atkarīga arī tai iepretim esošās Zaķusalas nākotne. Ja Lucavsalā tiks uzsākta vērienīga būvniecība, tad tas pats gaidāms arī Zaķusalā, ja ne, šī sala vēl kādu laiku paliks tikai ūdensputnu un televīzijas apdzīvota. Tiesa, Latvijas Televīzijas ēka drīzumā tiks pārveidota par komercobjektu. Zaķusalas attīstību kavē arī TV torņa atrašanās tās teritorijā. Elektromagnētisko starojumu ierobežojošā zona nosaka to, ka lielu daļu šīs citādi tik interesantās teritorijas apbūvēt nedrīkst. Pašlaik zemi salā nomā SIA „Zaķusala Estate”. Tā uz 49 gadiem no domes iznomājusi 12,6 hektārus lielu platību no Salu tilta līdz TV tornim. Puse minētās kompānijas pamatkapitāla pieder būvniecības firmai SIA „Merks”, 33 procenti – nekustamo īpašumu projektu attīstītājam Viesturam Koziolam un 17 procenti – uzņēmumam „Urban Development Group”. Lai varētu sakārtot vidi un attīstīt šo pilsētas teritoriju atbilstoši tām augstajām prasībām, kādas izvirza salas atrašanās vieta, kompānija jau noslēgusi līgumu par Zaķusalas attīstības māsterplāna izstrādi ar starptautiski atzītu arhitektu kompāniju „Space Group Arkitekter” (Oslo) un inženierbiroju „ARUP” (Londona). Jau šāda māsterplāna izstrādes izmaksas vien ir vairāk nekā pusmiljona eiro. Zaķusalas projekta māsterplānam ir jāpiedāvā salas attīstības pamatnostādnes attiecībā uz teritoriju no Salu tilta līdz salas galam TV torņa virzienā, kuras būtu izstrādātas atbilstoši Rīgas pilsētas attīstības plānam. Plānots, ka salas lielāko daļu aizņems augstas klases viesnīcas, daļa teritorijas tiks atvēlēta augstākās klases birojiem un ekskluzīvām dzīvojamām platībām. Notiek arī sarunas ar starptautisku viesnīcu tīklu operatoriem par hoteļu izvietošanu Zaķusalā.

Debesskrāpju rajons
Pagaidām līdz galam neapjaustas iespējas investoriem piedāvā arī Ķīpsala. Šeit lielā mērā daudz kas būs atkarīgs no Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas projekta. Kad tika akceptēts pilsētas attīstības plāns 2006.-2018. gadam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau brīdināja, ka ēku augstums Ķīpsalas teritorijā jānosaka ar atsevišķu Daugavas kreisā krasta silueta koncepciju. Attīstības plāns paredzēja līdz pat 50 stāvu ēku būvniecību Ķīpsalā, savukārt 2001. gadā apstiprinātais šīs teritorijas detālplānojums (to akceptējusi arī „UNESCO” komiteja) noteica krietni piezemētāku būvju parādīšanos. Pēc pilsētas galvenā arhitekta Jāņa Dripes teiktā, detālplānojums paredz līdz 40 stāvu augstu apbūvi, bet minētās koncepcijas projekts – 34-37 stāvu augstas ēkas. Apbūves augstākais akcents paredzēts Preses nama apkaimē. Starp citu, joprojām nav zināms, ko a/s „Ventspils nafta” grasās darīt ar Preses namu – nojaukt vai pārbūvēt to par citām funkcijām piemērotu objektu. Pagaidām neviens jau saskaņotais būvprojekts gan nepārsniedz Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības likumā noteikto 121 metra augstumu (tik augsts ir „Saules akmens”). Arī „S.P.I. Group” iecerēto divu savstarpēji saistīto augstceltņu jeb „Z-torņu” augstums būs 120 metru (augstākā ēka – 30 stāvi), lai gan tos paredzēts celt aiz Preses nama, netālu no estakādes pār Zunda kanālu, kas vairs neatrodas pat Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas mērs Aivars Aksenoks gan norāda, ka jaunās augstceltnes būs cieši saistītas ar infrastruktūras objektiem, kas ir jāizbūvē līdz ēku celtniecībai. Ja investori piekritīs sadarboties infrastruktūras izbūvē, tie ātrāk varēs sākt realizēt savus būvprojektus. Viens no piemēriem ir lietuviešu kompānija SIA „Akropole”, kas domei jau izteikusi gatavību dāvināt 6 miljonus eiro K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla sakārtošanai. Lietuviešu kompānija Zunda kanāla otrā pusē, bijušās lauksaimniecības iekārtu ražošanas rūpnīcas teritorijā, cels apjomīgu tirdzniecības un atpūtas kompleksu.

Investoriem pievilcīga varētu būt bijusī „Rīgas zieda” teritorija Ulbrokas un Biķernieku ielas apkaimē – pēc platības tā ir puse no Lucavsalas, taču tur ir ļoti sarežģītas īpašumattiecības. Interesants ir arī Čiekurkalns – abās pusēs Ezermalas un Ķīšezera ielām –, kur katrs zemesgabals atsevišķi varbūt arī nav tik liels, bet kopumā veido ļoti plašu teritoriju. Minētajā rajonā nav sadrumstalotu īpašumu un ir ļoti labas attīstības perspektīvas. Protams, investoriem pievilcīga ir Lucavsala, Andrejsala un Skanstes ielas apkaime, vēl arī bijušās preču stacijas teritorija Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielas rajonā. It kā pēc plašumiem šī teritorija ir nelielāka, taču atrodas tuvāk centram un kopumā ir gandrīz puse Andrejsalas. Noteikti attīstība notiks Rumbulā, kur gan ir trīs visai lielas problēmas: bijušais lidlauks, tā savulaik radītais piesārņojums, kā arī sociālās infrastruktūras trūkums. Interesantas ir arī Spilves pļavas un Podrags, taču šo teritoriju attīstība varētu notikt vēl tālākā nākotnē, jo šeit ir lielas problēmas ar inženierkomunikācijām.

Neapjaustā Rumbula
Par vēl vienu straujas attīstības teritoriju drīzumā kļūs Rumbula – tur pašlaik neizmantotā 78 hektārus plašā teritorijā starp Maskavas ielu un Daugavu, iepretī Rumbulas sporta kompleksam, iecerēts jauns mikrorajons. SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA „Daugavas zaļā pilsēta” tur plāno plašu apbūvi – lielākoties dzīvojamos namus, kā arī atpūtas un sporta objektus, arī biroju ēkas. Upes malā iecerēta gan peldvieta, gan piestātnes, gan ūdens transporta pieturvietas. Augstākas ēkas būs Maskavas ielas pusē – rajona vidusdaļā, bet upes virzienā plānota zemāka apbūve. Neapbūvēti varētu palikt 25,6 hektāri, ko gan plānots atvēlēt zaļās zonas vajadzībām. Tiesa, rajona attīstībā nozīmīgs solis būs infrastruktūras izveide, kuras te praktiski nav. Turklāt te atrodas palieņu pļavas, kas mēdz applūst, tāpēc pirms mikrorajona celšanas vajadzēs uzbērt segumu. Rumbulas lidlauka rajons ir stipri piesārņots, taču tas atrodas vairāku kilometru attālumā un jauno mikrorajonu neietekmēs. Protams, pastāv iespēja, ka bijušā lidlauka attīrīšanu varētu uzņemties kāds investors, un tad parādītos ievērojami plaša teritorija jaunu objektu celtniecībai.

Baltie plankumi attīstības kartē
Rīgā ir divas baltās teritorijas, tas ir, lieli zemes gabali, kuriem ir neskaidri izmantošanas nosacījumi: bijusī Rīgas dārzeņu teritorija Biķernieku, Dzelzavas un Ulbrokas ielas apkaimē, kā arī Mūkupurva ielas apkaime, kas atrodas starp Mūkupurva un Grenču ielu un K. Ulmaņa gatvi. Pēdējā no tām ir 230 hektārus liela, kas ir aptuveni puse no milzīgā Imantas mikrorajona. Starptautiskās lidostas „Rīga” apkaimē atrodas plašas brīvās teritorijas, taču to attīstību ierobežo lidostas trokšņu zona, kas liedz te plānot dzīvojamo apbūvi. Tāpēc Rīgas pašvaldība rezervējusi 29,5 hektārus zemes Mūkupurva ielas rajonā zinātnes un tehnoloģisko parku izveidei. Par šo teritoriju ilgu laiku bijusi neziņa – lidostas “Rīga” tuvums pieļauj tikai specifiskus tās izmantošanas veidus. Tomēr lidostas trokšņu zona to neskar (tas daudz vairāk varētu ietekmēt Beberbeķus), tāpēc brīvā zeme ir visnotaļ perspektīva jauna rajona izveidei. Šeit varētu izvietot arī ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbeļu vai elektronikas ražošanas uzņēmumus, taču nav izslēgta arī dzīvojamās apbūves celtniecība. Tiesa, ir norādīts, ka šeit nav piebraucamo ceļu, taču tas ir risināms jautājums. Faktiski šāda problēma skar daudzas teritorijas Rīgā, tāpēc no lielo satiksmes infrastruktūras objektu – Dienvidu tilta, Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai trasei, Austrumu maģistrāles, arī Zemgales un Hanzas tiltu – celtniecības būs atkarīga daudzu Rīgas zemes gabalu cena un to turpmākā attīstība.