Konkursā „Labākais jaunais projekts” būs vēl viena nominācija
Biznesa informācijas centra „Jaunie projekti“ organizētā konkursa „Labākais jaunais projekts“ sešām nominācijām pēc nekustamā īpašuma kompānijas „Nira FONDS“ iniciatīvas pievienota vēl viena – „Ekspluatācijai vislabāk sagatavotā māja“.
Atgādināsim, ka konkursam „Labākais jaunais projekts“ vēl var pieteikties līdz 1. septembrim, savukārt uzvarētāju apbalvošana notiks oktobra sākumā. Pašlaik konkursam jau ir pieteikušies vairāk nekā 30 dalībnieki, un organizētāji ar tā sagatavošanas darbu gaitu un dalībnieku atsaucību ir apmierināti.
Pozitīvi ir arī tas, ka konkursam pievienota vēl viena visai svarīga nominācija. Kāpēc tā nepieciešama, par to stāsta a/s „Nira FONDS“ prezidents Vadims Markovs.
„Jaunbūvju apkalpošanas prakse ir parādījusi, ka diezgan bieži jaunie nami, kas nodoti ekspluatācijā, nav tai piemēroti. Kāpēc? Minēšu dažus piemērus. Spoži mirdz ēkas stikla fasāde, taču tā ik pa laikam jāmazgā. Un tad, izrādās, ka tā ir liela problēma: šo šķietami vienkāršo darbu var īstenot, varbūt vienīgi izmantojot helikopteru, jo uz projekta jumta nav paredzētas nekādas ierīces fasādes mazgāšanai. Turklāt, ja tā ir 16 stāvu ēka, nav iespējams izmantot pacēlājus.
Vēl viens piemērs. Daudzām mājām ir pazemes autostāvvietas. Turpat atrodas arī lielās atkritumu tvertnes. Nolemts novietot tās pazemē, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk: cilvēks dodas pie mašīnas, pa ceļam izmet atkritumu maisu. Turklāt netiek piemēslota ēkas apkārtējā teritorija. Lielisks risinājums! Taču ir milzīgs trūkums: ļoti bieži nav nekādu iespēju atbrīvot konteinerus – specializētā tehnika gluži vienkārši nevar izkraut atkritumus no tiem (griestu augstums ir par zemu), dažkārt pat nav iespējams iebraukt stāvvietā. Vai smagie konteineri būtu jāizvelk ārā no autostāvvietas ar rokām? Līdzīgu problēmu risināšanai nepieciešami papildu līdzekļi no jauno iemītnieku kabatas. Parasti jaunās ēkas ieskauj apzaļumota teritorija, ar ko tik ļoti lepojas projektu attīstītāji. Tomēr, lai viss ziedētu un zaļotu, priecējot iemītniekus, zālieni un puķu dobes ir jāaplaista. Taču nav pie ūdensvada pieslēgtas laistīšanas sistēmas – par to nav padomāts ne projektējot, ne arī celtniecības gaitā.
Ne vienmēr kāpņu telpas ir piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja arī ir speciāls aprīkojums, tad māmiņas ar bērnu ratiņiem to nevar izmantot.Diemžēl problēmu sarakstu, ar ko saskaras apkalpošanas firmas, var turpināt un turpināt.
No daudziem sarežģījumiem varētu izvairīties, ja projektu attīstītāji sadarbībā ar projektētājiem un būvniekiem iesaistītu apkalpošanas firmas. Prakse pierāda, ka, projektēšanas un celtniecības stadijā, veicot pasākumus, lai ēku piemērotu ekspluatācijai, papildieguldījumi nav nepieciešami.