Beberi – lieliska izvēle
– Mūsu ģimenes padomē, kurā ļoti aktīvi piedalījās arī Roberts Ābols jaunākais (viņš uzmanīgi pētīja attēlus katalogos), mēs nolēmām pārcelties tieši uz dzīvokļiem rindu mājās, – stāsta Natālija. – Kāpēc ne atsevišķā lielā mājā? Tā prasa daudz pūļu, bet mēs abas daudz strādājam un laika šai piņķerīgajai lietai vienkārši nebūs. Turklāt pašiem sava māja ir dārgs prieks. Viņas izraudzījās Beberu ciematu 15 kilometrus no Rīgas. Apmēram tikpat tālu ir arī līdz Jūrmalai. ... Mājas (neviena no tām neatkārto “kaimiņu”) izvietotas pusaplī, priecējot skatu ar krāsu dažādību: koks un akmens, no kuriem tās būvētas, nokrāsoti spilgtos toņos. Rodas iespaids, it kā būtu nokļuvis jautrā pasakā. Centrālajā laukumā novietots saules pulkstenis, ap kuru cienīgi pastaigājas pīles, jaukais “kuprainais” tiltiņš pār nelielo ūdenstilpi tā vien aicina paieties pa to, bet koka soliņi pakalpīgi piedāvā atpūsties... Ainavu papildina pamatīgs ozols, kurš it kā sargā ciemata iedzīvotāju mieru. Starp citu, ciemats vēl tikai top: drīz tajā parādīsies arī savrupmājas.

Mīļotā Grieķija kopā ar mani
Natālijas dzīvoklis (120 m2) aizņem vienas rindu mājas otro un trešo stāvu. Uzkāp augšā un it kā peldi pa viļņiem: tie burtiski kā ciļņi klāj sienas gar kāpnēm, bet logi, kas to apgaismo, jeb, pareizāk sakot, palodze nosēta ar daudzkrāsainiem gliemežvākiem. – Man ļoti mīļas ir Grieķijas salas, siltā jūra, – saka Natālija. – Tāpēc “jūras tematika” ir jūtama gan apdarē, gan sīkumos. Par to mēs drīz pārliecinājāmies. Tāpat arī par to, ka saimniece ir minimālisma cienītāja. Viesistaba ir apvienota ar virtuvi. Starp citu, darba nodalījumu ar plīti, izlietni un produktu apstrādes galdiem par tādu grūti nosaukt. No atpūtas teritorijas to atdala bāra lete. Pašā viesistabā ir tikai neliels dīvāns un krēsls ar metāla kājām, bet starp tiem – gaismas ķermenis: augsts, arī metāla, rāmis ar stiklu, milzīgs televizors un daži “gaisīgi” plaukti. Te valda stikls un metāls. Tomēr tie nerada aukstu iespaidu, jo ozola parketa siltais tonis mīkstina salto spīdumu. – Šis parkets pārklāts ar speciālu sastāvu, kas to pasargā no bojājumiem, – stāsta Natālija. – Meistari sacīja, ka to vajagot savest kārtībā tikai pāris reižu gadā. Mani tas apmierina – nav pārāk piņķerīgi. Bāra letē no viesistabas puses iebūvēts bezdūmu kamīns: aiz malkas pagaļu imitācijām jānovieto kārba ar speciālu gēlu, kas deg un dod siltumu, taču nav ne dūmu, ne smakas. ... Vēl vienu priekšmetu, kas liecina par Natālijas mīlestību pret jūru, mēs atradām viesistabā: uz platās palodzes lepni “peldēja” burinieks “Mirnij”.

Vanna – kā sala. Vai kuģis
Pa kāpnēm (pie sienas daudz ceļojumos uzņemtu fotoattēlu) uzkāpjam trešajā stāvā. Telpas centrā – vannas istaba. Pa labi no tās – kabinets un liela garderobe. Kabinets – patiesībā tikai dators uz galdiņa un neliels dīvāns. – Protams, varēja iebūvēt kaut kādu sienu, lai atdalītu šīs telpas, – saka Natālija. – Taču kāpēc? Tā taču ir mana personiskā telpa, sveši šeit neienāk. Un man arī nepatīk būrīši. Pa kreisi no vannas istabas atrodas guļamistaba. Tās atdala siena, kurā iebūvēts liels akvārijs ar jūras iemītniekiem – ūdensaugiem un zivtiņām. Pati vanna atrodas diezgan lielas telpas vidū un atgādina pa jūru peldošu kuģi. Vai arī vienu no Natālijas iemīļotajām Grieķijas salām.

Guļamistabai “nozagti” metri
Anna Ābola ar trīsgadīgo Robertu dzīvo kaimiņos. Ja ir vēlēšanās vai arī lai sagādātu prieku puisēnam, māte un meita var sasveicināties – viena, paskatoties pa logu, otra – izejot uz lodžijas. Annas dzīvoklis ir mazāks nekā Natālijai – 88 kvadrātmetri. Viesistaba, tāpat kā Ābolai vecākajai, ir apvienota ar virtuvi. Augšā jākāpj pa vītņu kāpnēm. Tur atrodas guļamistaba, neliela garderobe, bērnistaba un vannas istaba. – Projektā nekāda garderobe nebija paredzēta, – saka Anna. – Taču es un mamma aktīvi piedalījāmies dzīvokļu iekšējās telpas veidošanā. Nācās “nozagt” guļamistabai dažus metrus, jo ļoti negribējās pieblīvēt istabu ar kaut kādu skapi. Šajā ziņā es solidarizējos ar mammu: pēc iespējas mazāk mēbeļu! Starp citu, par mēbelēm. Kad es pārcēlos uz šejieni, izrādījās, ka divguļamo gultu nekādi nav iespējams uznest pa vītņu kāpnēm. Arī caur logu to nevarēja dabūt iekšā ne taisni, ne pa diagonāli. Vajadzēja izjaukt pa detaļām un pat atdalīt matraci no stingrā pamata. ...Vannas istabā valda maigi salātzaļi un sārti toņi. Te interjeru veidoja Annas paziņa Viktorija Triguba, kas tolaik strādāja kādā bankā, bet kuras vaļasprieks ir dizains. Kopā izvēlējās flīzes, kopā zīmēja skices... – Izdevās ļoti skaisti, – smaida Anna. – Man patīk. Izrādās, ka dažreiz neprofesionālis var gan izdomāt, gan visu izdarīt labāk par dažu labu speciālistu.

Mākoņu valstība
– Kad mēs ar mammu domājām, kā noformēt bērnistabu, es atcerējos veco filmu “Krāmers pret Krāmeri”, stāsta Anna. – Tajā galvenā varoņa dēliņa istabā uz sienām bija uzzīmēti mākoņi. Savulaik tas uz mani atstāja patīkamu iespaidu. Es pastāstīju par ideju radīt kaut ko līdzīgu Roberta istabā pazīstamām jaunajām māksliniecēm Katjai Beļajevai un Nastjai Losevai. Ideja viņas iedvesmoja un ...
  ... pa maigi zilajām debesīm peld neparasti mākoņi: lokomotīvīte steidzas, no skursteņa veļas dūmi, kaķis apgūlies, dzenādams aitiņu. Tā aizbēgusi no viņa uz sienas pretējo pusi un vēro zilonēnu, kurš apsēdies stūrītī...
  Viņas dzīvo kaimiņos. Iet viena pie otras viesos. Natālijas “kafijas pauzes” īpaši iecienījis Roberts Ābols jaunākais – vectēva vārdā nosauktais ģimenes vārda turpinātājs.