Aktuāla tēma: daudzdzīvokļu namu renovācija

Pasākuma un preses konferences laikā ar savu pieredzi daudzdzīvokļu namu renovācijā iepazīstināja Purvciema namu kooperatīva „Pavadonis” valdes priekšsēdētājs Valters Kagainis, vērtējumu par situāciju Latvijā sniedza SIA „Ekodoma” pārstāvis Agris Kamenders, savukārt Hipotēku bankas pārstāvji Dzintars Baumanis un Sandis Daubaris piedāvāja savu skatījumu uz problēmas risinājuma iespējām.

Pasākumā piedalījās arī divi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pārstāvji - Dmitrijs Lapajevs un Zinta Zemzare.

 

Preses konferenci atklāja Dzintars Baumanis, Hipotēku bankas Aizdevumu departamenta vadītājs: ”Renovācija neapšaubāmi ir mums visiem izdevīga – savlaicīgi ieguldot līdzekļus renovācijā mēs samazinām savus tēriņus par mājokli nākotnē. Savā ziņā arī renovācija ir instruments, lai mazinātu inflāciju, ilgtermiņā tā mazina arī tekošā konta deficītu, jo nav jāiepērk dārgi energoresursi. Hipotēku banka pirmā uzsāka daudzdzīvokļu namu renovācijas finansēšanas programmu un arī šobrīd esam līderi šai jomā.”

 

Preses konferences gaitā tās dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rīgā ir tik maz renovētu daudzdzīvokļu māju, ir iedzīvotāju kūtrums, kā arī bailes ņemt kredītu.

 

Valters Kagainis, daudzdzīvokļu namu kooperatīva „Pavadonis” valdes priekšsēdētājs: „Mēs sava kooperatīvā pārziņā esošās māju Mārciena ielā 3 (skatīt foto) sākām renovēt 2004. gada beigās, 2005. gada sākumā, renovācijas stadija ilga 2 apkures sezonas. Pirmajā sezonā pēc renovēšanas par 29.6 % izdevīgāki ekonomiskāki rādītāji, otrajā, kad renovēšanas darbi bija pilnībā pabeigti – par veseliem 38%. Padomju laikā būvētajām mājām ir nepieciešama renovācija, tas ir skaidrs un par to apsaimniekotāji nav jāpārliecina. Problēma ir – kā pārliecināt un motivēt iedzīvotājus.”

 

Dmitrijs Lapajevs, dzīvo renovētā daudzdzīvokļu namā: „Jau pirmajā gadā maksājām mazāk kā citas mājas, turklāt mums dzīvokļos bija arī siltāk – plus 23 līdz 25 grādiem.”

 

Zinta Zemzare, dzīvo nerenovētā daudzdzīvokļu namā: ”Iedzīvotāji vairumā gadījumu, nesaprot, ka jārūpējas ne tikai par savu dzīvokli, bet par visu māju. Valda daudz negatīvu stereotipu par aizņēmumiem.”

 

Agris Kamenders, SIA „Ekodoma” energoauditors: „Latvijā ir ļoti maz renovētu daudzdzīvokļu namu. Izdevīgi un nepieciešami tas ir gan valstiskā, gan mājsaimniecības līmenī. Energoauditu veic pirms mājas renovēšanas, tas ir nepieciešams, lai saprastu, kam, renovējot māju, ir jāpievērš galvenā uzmanība, kas veidos galvenās renovācijas izmaksas.”

 

Sandis Daubaris, Hipotēku bankas Kurzemes reģiona kredītprojektu vadītājs: „Šobrīd, lai saņemtu Hipotēku bankas aizdevumu, nepieciešams 51% iedzīvotāju atbalsts (iepriekš 75%) mājas renovācijai. Šobrīd banka neprasa komisijas maksu no apsaimniekotājiem par kredīta izsniegšanu. Ir palielināta arī pieejamā fianansējuma summa vienam dzīvoklim no 1500 uz 3000 Ls, maksimālā aizdevuma summa mājoklim kopumā ir 300 000 Ls.”

 

Dzintars Baumanis: „Līdz šim Hipotēku banka izsniegusi 7,5 miljonus Ls daudzdzīvokļu namu renovācijai.”

 

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētajās daudzstāvu dzīvojamās mājās. Šīs mājas veido mikrorajonus un ir Latvijas dzīvojamā fonda pamats. 60% Latvijā esošo dzīvokļu tika uzcelti laika posmā no 1961. līdz 1990.gadam. Gandrīz visas šīs mājas ir no gataviem paneļiem celtas daudzstāvu ēkas, kuras Latvijas pilsētās sastāda gandrīz divas trešdaļas no dzīvojamā fonda.

 

Padomju būvnormatīvu prasības bija orientētas uz nepietiekamu siltumizolāciju un neņēma vērā ekspluatācijas izmaksas. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības standarti Padomju Savienībā bija divas reizes zemāki nekā Vācijā un Lielbritānijā un piecas reizes zemāki nekā Zviedrijā - mājas dažkārt neatbilda pat šiem standartiem.

 

Daudzdzīvokļu sērijveidā būvēto māju siltumnoturību vēl vairāk pasliktināja tajās izmantotie zemās kvalitātes materiāli un pieļautās celtniecības paviršības.

 

Mājokļu aģentūra ir aprēķinājusi, ka, renovējot dzīvojamo ēku, tās tirgus vērtība palielinās par 10-30%. Savukārt Nekustamo īpašumu uzņēmums Pilsētmāju institūta Urban Art ir novērtējuši, ka ieguldot katrā tehniski novecojušas mājas kvadrātmetrā 40-50 latus, dzīvokļu ēku tās vērtībā iespējams padarīt līdzvērtīgu jaunbūvēm.